Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kas 16. oktobrī notiks kultūras institūcijās visā Latvijā. Līdz tam laikam iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka kultūra viņu dzīvē ir svarīga. Parakstīties iespējams kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās – kā arī internetā.

Lai atzīmētu 35 gadus kopš vēsturiskā Radošo savienību plēnuma 1988. gadā un reflektētu par šodienas radošo savienību un radošo personu lomu, šī gada 21. oktobrī Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas organizēja konferenci un darbnīcu “Mākslinieku un radošo personu nodarbinātība un statuss”.

Konferencē, kas norisinājās Latvijas Arhitektu savienības telpās (Torņa iela 11, Rīga), uzstājās Maria-Kristiina Somre (Maria-Kristiina Somre, EE), Rusne Kregždaite (Rusnė Kregždaitė, LT), Haralds Matulis (LV) par radošo personu situāciju 3 Baltijas valstīs un Ieva Zemīte ar ziņojumu no Eiropas komisijas darba grupas par radošo personu situāciju Eiropā kopumā.

Ievas Romanovas runa radošo savienību plēnumā Tāpat kā es, arī mūsu neatkarības gadu valdību vīri pieder paaudzei, kas bērnībā lasīja grāmatas. Un visi zināja, kas notika tur, kur dzīvoja Dželsomino, Čipolino vai Buratino. Nevaru piekrist kāda politiķa teikumam, ka dzīvojam Muļķu zemē. Tur bija sava, pēc definīcijas muļķīga, bet loģika un Brīnumu lauks. Mēs dzīvojam Dīvaiņu zemē, kurā tiek godāts ne Tētis Karlo, kas radīja unikālo lelli, bet Runcis Bazilio. Tas turpina raut tūkstošus no sava greizi iestādītā naudas koka, apvainojas, ja viņam ko aizrāda, bet mūsu politiķi, lai aizlāpītu caurumu, grābstās gar Māmiņu algām, mūsu nākotnes bērniem. Un tas jau ir Orvela cienīgs stāsts.

Latvijas Dizaineru savienības valdes locekles Ingunas Lauces runa radošo savienību plēnumā Labdien, kolēģi, draugi, un interesenti ! Šodien mēs esam saistīti kopā kā vēl nekad. Visi esam ierauti ciparu dzirnavās, bet tās maļ tukšu ūdeni, un aiz cipariem stāv dzīvi cilvēki. Protams, esam saistīti ar pasaulē notiekošo, bet nedrīkstam būt atkarīgi no tās žēlastības, uz ko mudina svešā domāšana. Dzīvojot pēc sveša padoma, esam nonākuši neapskaužamā situācijā – nekas nav atkarīgs no mūsu pašu darba, tikai no ārpuses žēlastības. Taču latviskā dzīves gudrība māca citu – domā, spried, vērtē pats. Dzīve un pasaule sākas no tevis, nevis no ārpuses.

Toreiz: Kaut pastalās, bet brīvi, Tagad : Kaut pastalās, bet izglītoti Neskatoties uz to, ka pārstāvu māksliniekus, var jau būt tāpēc, ka bērni man ir skolas vecumā, esmu par izglītības prioritāti. No tā izriet arī viss sekojošais. Izglītības un kultūras līmenis iet roku rokā.

VĒRTĪBAS. KULTŪRA. NĀKOTNE Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, bet vai Latvija - 2009 ir tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt? Mūsu valsts tiek pārvaldīta, ignorējot ilgtermiņa stratēģiju, bez tautsaimniecības programmas, bez atbildības par pieņemtajiem lēmumiem. Varas partiju attieksme pret Latvijas pilsoņiem ir neētiska, ciniska un divkosīga. Valsts izzagšana ļāvusi šaurai cilvēku grupiņai iedzīvoties, liedzot Latvijā veidoties vidusslānim, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamats. Latvijas ekonomiskā neatkarība de facto ir zaudēta. Valsts aizņēmums no SVF ir lielāks nekā Latvijas gada budžets.

Pirmdien, 1. jūnijā Latvijas Nacionālajā teātrī notiks Radošo savienību Plēnums, uzkuru aicināta visa radošā inteliģence un kultūras darbinieki.. Iesākuma daļā klātesošos uzrunās LRSP priekšsēdētājs Uģis Prauliņs, Valsts prezidents Valdis Zatlers, kultūras ministrs Ints Dālderis, dzejnieks Jānis Peters un Māra Pāvula (1990. gadā dzimusi jauniete, kurai šobrīd ir tikpat gadu, cik atjaunotajai Latvijas valstij).

Atjaunotai neatkarīgai Latvijas Republikai nākamgad paliks 20 gadi. Cienījami ir mūsu sasniegtie mērķi – dalība Eiropas Savienībā un NATO, kas dod jel kādu cerību, ka esam nostiprinājuši savas ģeopolitiskās robežas, tomēr – vai Latvija-2009 ir tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt?

Atjaunotai neatkarīgai Latvijas Republikai nākamgad paliks 20 gadi. Cienījami ir mūsu sasniegtie mērķi – dalība Eiropas Savienībā un NATO, kas dod jel kādu cerību, ka esam nostiprinājuši savas ģeopolitiskās robežas, tomēr – vai Latvija-2009 ir tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt?