Projekts
01.06.15.
Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus, lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu un regulētu profesionālo radošo organizāciju, radošo personu un valsts sadarbības tiesiskās un finansiālās attiecības radošās darbības un kultūrpolitikas jomās.
2.pants Likuma darbības joma
(1) Likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomās (turpmāk – radošās jomas) un zinātnisko darbību attiecīgajās radošajās jomās.
(2) Likums neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko darbību.
3.pants. Profesionālās radošās organizācijas jēdziens un darbības mērķis
(1) Profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā reģistrēta biedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
1) biedrībā pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa brīvprātīgi apvienojušās ne mazāk kā 100 fiziskas personas, kuras atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem;
2) biedrības darbības mērķis ir attīstīt attiecīgo radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.
(2) Profesionālā radošā organizācija veic šādus uzdevumus:
1) īsteno kultūras projektus attiecīgajā radošajā jomā;
2) aizsargā radošās, profesionālās un sociālās radošo personu tiesības un pārstāv radošās personas likumos noteiktajā kārtībā;
3) uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un saglabā informāciju par savu biedru radītajiem darbiem, izstādēm un radošo darbību;
4) nodrošina savas darbības rezultātā uzkrātās informācijas saglabāšanu.
(3) Viena profesionālā radošā organizācija apvieno vienā radošajā jomā darbojošās radošās personas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Vienā radošajā jomā var darboties vairākas profesionālās radošās organizācijas.
(4) Profesionālo radošo organizāciju saimniecisko darbību, publisko darbību un organizatorisko struktūru nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl to neregulē šis likums.
4.pants. Profesionālo radošo organizāciju biedri
(1) Profesionālās radošās organizācijas biedrs var būt vismaz 18 gadu vecumu sasniegusi fiziska persona, kura ieguvusi attiecīgās profesionālās radošās organizācijas statūtos noteikto profesionālo kvalifikāciju un izpilda citus biedrības statūtos noteiktos kritērijus.
(2) Profesionālās radošās organizācijas statūtos var noteikt arī citas prasības, kādām jāatbilst attiecīgās profesionālās radošās organizācijas biedram.
5. pants. Profesionālās radošās organizācijas statūti
Profesionālās radošās organizācijas statūtos papildus Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētajam norāda:
1) profesionālās radošās organizācijas darbības jomu;
2) šā likuma 3.panta pirmajai daļai atbilstošu profesionālās radošās organizācijas mērķi;
3) profesionālās kvalifikācijas prasības biedru uzņemšanai;
4) kārtību, kādā profesionālā radošā organizācija publisko informāciju par saviem biedriem.
6.pants. Profesionālo radošo organizāciju reģistrs
(1) Profesionālās radošās organizācijas statusu piešķir un profesionālo radošo organizāciju reģistru (turpmāk- reģistrs) kārto un uztur Kultūras ministrija. Profesionālās radošās organizācijas statusu var iegūt pēc reģistrēšanās biedrību un nodibinājumu reģistrā.
(2) Lai iegūtu profesionālās radošās organizācijas statusu un reģistrētos reģistrā, biedrība Kultūras ministrijā iesniedz rakstveida iesniegumu, tam pievienojot:
1) biedru sarakstu;
2) iepriekšējā gada darbības pārskatu (ja attiecināms) un darbības plānu turpmākajiem trīs kalendārajiem gadiem.
(3) Profesionālo radošo organizāciju reģistrā ieraksta šādas ziņas:
1) biedrības nosaukums;
2) juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;
3) darbības mērķis un pārstāvētā radošā joma;
4) lēmuma par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā un lēmuma par ierakstīšanu reģistrā pieņemšanas datums;
5) ziņas par biedrības darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju;
6) ieraksta izdarīšanas datums.
(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu Kultūras ministrija pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un informē par to iesniedzēju. Ja šajā termiņā Kultūras ministrija nepaziņo iesniedzējam lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā, uzskatāms, ka biedrība ir reģistrēta reģistrā, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu.
(5) Profesionālajām radošajām organizācijām ir pienākums ne vēlāk kā mēneša laikā informēt Kultūras ministriju par izmaiņām šā panta trešajā daļā minētajās ziņās.
(6) Reģistru publisko Kultūras ministrijas mājas lapā.
7.pants. Reģistrācijas atteikums
(1) Kultūras ministrija pieņem lēmumu par atteikumu ierakstīt biedrību reģistrā, ja:
1) nav iesniegti šajā likumā noteiktie dokumenti;
2) statūtos noteiktais profesionālās radošās organizācijas mērķis vai tās darbība neatbilst šā likuma 3.pantā pirmajā vai otrajā daļā noteiktajam;
3) profesionālās radošās organizācijas iesniegtie dokumenti vai biedru skaits neatbilst šā likuma prasībām.
(2) Lēmumu par atteikumu ierakstīt biedrību reģistrā var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Lēmuma par atteikumu ierakstīt biedrību reģistrā pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
8.pants. Statusa anulēšana un izslēgšana no reģistra
(1) Kultūras ministrija var pieņemt lēmumu par radošās profesionālās organizācijas statusa anulēšanu un izslēgt biedrību no reģistra, ja biedrība:
1) neatbilst šā likuma 3.pantā noteiktajam;
2) sniegusi Kultūras ministrijai nepatiesas ziņas statusa iegūšanai;
3) savā darbībā pārkāpusi šā likuma noteikumus, tai skaitā, ja tās pamatdarbība nav saistīta ar statūtos norādītajiem darbības mērķiem;
4) savu darbību izbeidz, tiek likvidēta vai ir maksātnespējas procesā;
5) iesniedz Kultūras ministrijai iesniegumu ar lūgumu anulēt radošās profesionālās organizācijas statusu un izslēgt no reģistra.
(2) Lēmumu par izslēgšanu no reģistra var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Lēmuma par profesionālās radošās organizācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(4) Kultūras ministrija informāciju par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu publicē savā mājas lapā internetā.
(5) Ja biedrībai anulēts profesionālās radošās organizācijas statuss, iesniegumu par profesionālās radošās organizācijas statusa piešķiršanu Kultūras ministrija izskata ne agrāk kā vienu gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par profesionālās radošās organizācijas statusa atņemšanu.
(6) Profesionālā radošā organizācija reorganizācijas gadījumā saglabā profesionālās radošās organizācijas statusu, ja tās turpmākā darbība atbilst šā likuma 3.panta prasībām un tās statūtos noteiktais mērķis un darbība ir saistīta ar profesionāli māksliniecisko jaunradi.
18
9.pants. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana
(1) Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var deleģēt profesionālai radošai organizācijai šādus ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:
1) radošo personu atbalsta pasākumu īstenošana šajā likumā noteiktajā kārtībā un šā likuma 14.panta trešajā daļā noteiktā lēmuma par radošās personas statusa piešķiršanu pieņemšanu;
2) starptautisko sakaru uzturēšana un dalība starptautiskās organizācijās attiecīgās profesionālās radošās organizācijas darbības jomā;
3) informācijas uzkrāšana un apkopošana attiecīgās profesionālās radošās organizācijas darbības jomā;
4) attiecīgās radošās jomas profesionālās jaunrades izvērtējums un apbalvojumu organizēšana;
5) valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu rīkošanu;
6) piešķirt šā likuma 14.panta ceturtajā daļā noteikto radošās personas statusu personām, kas nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri.
7) citos likumos noteiktajos gadījumos.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 6.punktā noteiktos pārvaldes uzdevumus katrā radošajā jomā var veikt tikai viena profesionālā radošā organizācija.
(3) Profesionālā radošā organizācija attiecībā uz šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrijas funkcionālā padotībā.
10.pants. Profesionālo radošo organizāciju apvienība
(1) Profesionālo radošo organizāciju apvienība ir biedrība, kurā:
1) ir apvienojušās vairāk nekā puse no šā likuma noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām vai;
2) apvienībā esošās organizācijas pārstāv vairāk nekā pusi no fiziskām personām – profesionālo radošo organizāciju biedriem.
(2) Profesionālo radošo organizāciju apvienība var pārstāvēt vairākas radošās darbības jomas.
(3) Profesionālo radošo organizāciju apvienību Kultūras ministrija reģistrē reģistrā atbilstoši šā likuma nosacījumiem.
11.pants. Profesionālo radošo organizāciju tiesības
Profesionālajām radošajām organizācijām ir tiesības:
1) Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem statūtos noteiktos pabalstus un stipendijas;
2) patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām citās valstīs, iestāties starptautiskās organizācijās un piedalīties to darbībā;
3) saņemt valsts budžeta finanšu līdzekļus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai;
4) pieprasīt un saņemt no saviem biedriem informāciju par radošās personas radītajiem darbiem un izpildījumiem atbilstoši statūtiem un kārtībai, kas pieņemta, pamatojoties uz statūtiem.
12.pants. Profesionālo radošo organizāciju saimnieciskā darbība
(1) Profesionālajām radošajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību.
(2) Ieņēmumi no saimnieciskās darbības un tās rezultātā gūtā peļņa izlietojama profesionālās radošās organizācijas statūtos paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.20
13. pants. Profesionālo radošo organizāciju īpašums
(1) Profesionālo radošo organizāciju īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta. Tiesības rīkoties ar kustamo un nekustamo mantu ir vienīgi profesionālās radošās organizācijas vadības institūcijām, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.
(2) Profesionālajai radošajai organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem un to laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, kā arī izmantot tā, lai šai panta daļā minētās personas tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).
(3) Kultūras un mākslas vērtības, kuras atzītas par kultūras pieminekļiem, iekļautas Nacionālajā muzeju krājumā vai Nacionālajā dokumentārajā mantojumā profesionālās radošās organizācijas uztur un saglabā atbilstoši likumos noteiktajām prasībām. Profesionālās radošās organizācija valde ir atbildīga par kultūras un mākslas vērtību uzturēšanu un saglabāšanu.
(4) Profesionālās radošās organizācijas likvidācijas gadījumā likvidators informē Kultūras ministriju par likvidācijas procesa uzsākšanas un iesniedz Kultūras ministrijai likvidējamās profesionālās radošās organizācijas slēguma finanšu pārskatu. Pret likvidējamās profesionālās radošās organizācijas mantu, kas sastāv no šā panta trešajā daļā norādītajām kultūras un mākslas vērtībām nevar tikt vērsta kreditoru prasījumu piedziņa.
19
14.pants. Radošās personas statuss
(1) Par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziska persona – autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura:
1) ir profesionālas radošas organizācijas biedrs;
2) rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās;
3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz trīs gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē;
4) ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja fiziska persona – autors vai izpildītājs, nav nevienas profesionālas radošas organizācijas biedrs, radošās personas statusa atzīšanai tā var vērsties ar rakstveida iesniegumu profesionālajā radošajā organizācijā, kurai deleģēta šāda pārvaldes uzdevums, pievienojot šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteikto nosacījumu izpildi apliecinošu informāciju.
(3) Profesionālā radošā organizācija izvērtē šā panta otrajā daļā minētā iesniedzēja atbilstību šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punkta prasībām un pieņem lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt attiecīgo statusu.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto profesionālās radošās organizācijas lēmumu var apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzība neaptur tā darbību.
(5) Radošās personas statusu nevar iegūt autora vai izpildītāja tiesību mantinieks vai cits tiesību pārņēmējs.
15.pants. Radošās personas statusa apliecināšana
(1) Profesionālā radošā organizācija saviem biedriem var izsniegt izziņas, kas apliecina radošās personas statusu, iesniegšanai valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm, juridiskām un fiziskām personām.
(2) Profesionālā radošā organizācija var izsniegt radošās personas statusu apliecinošu apliecību. Ja fiziskā persona, kurai izsniegta šāda mākslinieka statusu apliecinoša biedra karte vai apliecība vairs neatbilst radošās personas statusam, attiecīgā profesionālā radošā organizācija izsniegto biedra karti vai apliecību anulē.
16.pants. Radošo personu atbalsta pasākumu programma
(1) Radošo personu atbalsta pasākumu programma ir valsts budžeta likumā kārtējam gadam Kultūras ministrijai paredzēts finansējuma apjoms, kurš paredzēts radošo personu atbalsta pasākumu sniegšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Gadskārtējā budžeta likumā Radošo personu atbalsta pasākumu sniegšanai paredzētais finansējuma apjoms nevar būt mazāks kā iepriekšējā kalendārajā gadā.
(3) Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķis ir sniegt atbalstu radošajām personām, kas profesionālās darbības specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem regulārus ienākumus vai piedzīvojuši īslaicīgu darbspējas zudumu.
(4) Kultūras ministrija reizi gadā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc attiecīgā gada budžeta likuma spēkā stāšanās sadala radošo personu atbalsta pasākumu programmai paredzēto finansējumu profesionālajām radošajām organizācijām, kurām deleģēts attiecīgais pārvaldes uzdevums.
(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto finansējumu Kultūras ministrija sadala deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) Kultūras ministrijā iesniegtais profesionālās radošās organizācijas biedru skaits;
2) vienai profesionālajai radošajai organizācijai nevar tikt piešķirti vairāk kā 25 procenti no attiecīgajā gadā paredzētā radošo personu atbalsta pasākumu programmas valsts budžeta finansējuma;
3) izvērtējot iepriekšējā kalendārajā gadā īstenoto atbalsta pasākumu apjomu un pieprasījumu attiecīgajā radošajā jomā.
(6) Profesionālā radošā organizācija ir atbildīga par savlaicīgu informācijas sniegšanu Kultūras ministrijā par savu biedru skaitu līdz kārtējā gada 15.janvārim. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Kultūras ministrija finansējumu sadala pamatojoties uz pēdējo profesionālās radošās organizācijas iesniegto biedru skaitu.
(7) Radošo personu atbalsta pasākumu programmu profesionālā radošā organizācija īsteno līdz brīdim, kad izlietoti šā panta pirmajā daļā profesionālajai radošajai organizācijai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi.
17.pants Atbalsta pasākumu programmas izlietojums
(1) Atbalsta pasākumu programmas īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus profesionālā radošā organizācija var izmantot tikai:
1) algotajos sabiedriskajos darbos attiecīgajās radošajās jomās iesaistīto radošo personu ikmēneša atlīdzībai;
2) algoto sabiedrisko darbu ikmēneša atlīdzībai atbilstošām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;
3) izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu algotajos sabiedriskajos darbos iesaistītajām radošajām personām, kuras paredzētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude;
4) atbalsta maksājumiem radošās personas bezdarba periodā;
5) atbalsta maksājumiem slimības perioda pirmajās 10 dienās; 194
6) ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 15 procentu apmērā no valsts budžeta piešķirtā finansējuma;
7) citiem šajā pantā iepriekš neminētiem materiālā atbalsta pasākumiem, kas sniegti radošajām personām pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu izdevumu daļējai segšanai.
(2) Radošo personu atbalsta pasākumu programmā atbalstu var saņemt radošā persona, kura:
1) atbilst šā likuma 14.panta prasībām;
2) ir radījusi un publiskojusi autortiesību vai blakustiesību objektu kādā no profesionālās mākslas nozarēm ne vēlāk kā pēdējo 3 gadu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas;
3) atbalsta pieprasīšanas un saņemšanas brīdī neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās saskaņā ar civiltiesisku līgumu;
4) atbalsta piešķiršanas brīdī tās ienākumi iepriekšējo trīs kalendāro mēnešu laikā nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra vidēji mēnesī;
5) nesaņem bezdarbnieka, vai slimības pabalstu;
6) nav sasniegusi pensijas vecumu vai nesaņem izdienas pensiju, izņemot šā panta pirmās daļas 7.punktā minēto;
7) nesaņem atbalsta pasākumus no nevienas citas profesionālās radošās organizācijas vai Valsts kultūrkapitāla fonda..
(3) Profesionālā radošā organizācija uztur radošo personu atbalsta saņēmēju reģistru, kurā tiek ierakstīti saņēmēja personas vārds, uzvārds, kā arī atbalsta pasākumu veids un to saņemšanas laika periods.
(4) Radošajai personai, kura saņem valsts atbalsta pasākumus, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc attiecīgo apstākļu iestāšanās, rakstveidā ziņot profesionālajai radošajai organizācijai par apstākļiem, kuru iestāšanās dēļ persona vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem apstākļiem.
(5) Atbalsta pasākumu īstenošana tiek pārtraukta ar dienu, kurā iestājušies šā panta ceturtajā daļā noteiktie apstākļi. Ja radošā persona par attiecīgajiem apstākļiem nav ziņojusi noteiktajā termiņā, tai ir pienākums atmaksāt saņemto atbalsta pasākumu finansējumu.
18.pants. Radošo personu atbalsta pasākumu piešķiršana
(1) Radošās personas atbalsta pasākumu saņemšanai radošā persona iesniedz attiecīgajai profesionālajai organizācijai rakstveida iesniegumu norādot šā likuma 17.panta pirmajai daļai atbilstošu atbalsta pasākuma veidu uz kuru pretendē radošā persona, pievienojot:
1) informāciju un dokumentus, kas apliecina personas atbilstību šā likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajam;
2) galveno darbu un izpildījumu, kā arī publikāciju par radošās personas darbu vai izpildījumu sarakstu par pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem.
(2) Lēmumu par radošās personas atbalsta pasākumu piešķiršanu vai noraidīšanu pieņem profesionālā radošās organizācijas izveidota koleģiāla institūcija (turpmāk – koleģiāla institūcija) ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, kuru ievēl biedrības biedru sapulcē.
(3) Vienlaikus ar šā panta otrajā daļā minētās koleģiālās institūcijas ievēlēšanu, biedru sapulce apstiprina:
1) radošo personu atbalsta pasākumu koleģiālās institūcijas ievēlēšanas kārtību;
2) atbalsta pasākumus saņēmušo personu un atbalsta pasākumu uzskaites kārtību;
3) radošai personai atbalsta pasākumu ietvaros piešķirto finanšu līdzekļu maksāšanas pamatu un kārtību.
(4) Šā panta otrajā daļā noteiktajā institūcijā piedalās Kultūras ministrijas deleģēts pārstāvis.
(5) Radošajai personai, kas vienlaicīgi ir vairāku profesionālo radošo organizāciju biedrs, ir tiesības valsts apmaksātos atbalsta pasākumus saņemt tikai vienā profesionālajā radošajā organizācijā.
(6) Koleģiālā institūcija lēmumu par atbalsta pasākumu piešķiršanu vai atteikumu izlemj viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
(7) Koleģiālā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu radošai personai piešķirt atbalsta pasākumus, ja radošā persona:
1) neatbilst šā likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajam, tai skaitā gadījumos, ja profesionālās radošās organizācijas rīcībā ir ziņas par radošās personas ienākumiem;
2) sniegusi nepatiesas ziņas atbalsta pasākumu iegūšanai;
3) iesniedz iesniegumu ar lūgumu izbeigt atbalsta pasākumu īstenošanu;
4) atbalsta pasākumu īstenošanai piešķirtais valsts budžeta finansējums ir izlietots.
(8) Šā panta septītajā daļā noteikto lēmumu var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzība neaptur tā darbību.
19.pants Radošo personu sabiedriskais darbs
(1) Radošo personu atbalsta pasākumu īstenošanai profesionālā radošā organizācija sadarbībā ar izglītības iestādēm vai kultūras institūcijām Kultūras institūciju likuma izpratnē var organizēt un īstenot radošo personu algoto sabiedrisko darbu pasākumus.
(2) Profesionālā radošā organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1.februārim publicē savā mājas lapā internetā un plašsaziņas līdzekļos paziņojumu par radošo personu piedāvātajiem sabiedrisko darbu pasākumiem attiecīgajā radošajā jomā. Paziņojumā norāda profesionālās radošās organizācijas darbības jomu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, kā arī citu ar paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos attiecīgās sadarbības izglītības iestādes vai kultūras institūcijas.18
(3) Profesionālā radošā organizācija par algoto sabiedrisko darbu veikšanu slēdz līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi vai kultūras institūciju. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumiem, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu.
(4) Profesionālā radošā organizācija uzsākot īstenot radošo personu iesaisti sabiedriskajos darbos, izvērtē radošās personas pieredzes un izglītības atbilstību konkrētajam pasākumam.
(5) Atbalsta maksājuma radošās personas algotajiem sabiedriskajiem darbiem lielums ir valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kuram pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
(6) Šā panta piektajā daļā noteikto atbalsta maksājumu radošajai personai, kura nodarbināta sabiedriskajā darbā, veic profesionālā radošā organizācija atbalsta pasākumu programmas īstenošanai paredzētajiem valsts budžeta finanšu līdzekļiem.
(7) Radošai personai ir tiesības pretendēt uz šā panta pirmajā daļā noteikto atbalsta maksājumu ne vairāk kā 6 mēnešus viena gada periodā. Atbalsta maksājuma atkārtotai pieprasīšanai kopš iepriekšējā atbalsta maksājuma izmaksas beigām ir jābūt pagājušam vismaz vienam gadam.
20.pants. Atbalsta maksājums radošās personas bezdarba vai slimības periodā
(1) Atbalsta maksājuma radošās personas bezdarba periodā lielums ir valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kuram pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
(2) Atbalsta maksājums radošās personas slimības periodā lielums ir slimības dienu, bet ne vairāk kā 10 dienu, skaitam proporcionāli aprēķinātais valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kuram pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
(2) Atbalsta maksājumu maksā reizi mēnesī, līdz attiecīgā mēneša 15.datumam ar pasta pārvedumu uz radošās personas norādīto adresi vai ar pārskaitījumu uz radošās personas norādīto bankas kontu.
(3) Radošai personai ir tiesības pretendēt uz šā panta pirmajā daļā noteikto atbalsta maksājumu ne vairāk kā 6 mēnešus viena gada periodā. Atbalsta maksājuma atkārtotai pieprasīšanai kopš iepriekšējā atbalsta maksājuma izmaksas beigām ir jābūt pagājušam vismaz vienam gadam, izņemot slimības gadījumus.
(4) Atbalsta maksājuma izmaksu nekavējoties pārtrauc šā likuma 18.panta septītās daļas 1.,2. vai 3.punktā noteiktajos gadījumos.
21.pants. Radošo personu atbalsta pasākumu uzraudzība
(1) Profesionālā radošā organizācija veic tās īstenoto radošo personu atbalsta pasākumu uzskaiti, nodrošinot atsevišķu valsts budžeta līdzekļu uzskaiti.
(2) Par iepriekšējā gadā īstenotajiem radošo personu atbalsta pasākumiem un šim mērķim piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanu profesionālā radošā organizācija iesniedz atskaiti Kultūras ministrijā līdz nākamā gada 1. februārim.
(3) Kultūras ministrija izskata šā panta pirmajā daļā noteikto atskaiti. Ja Kultūras ministrijai rodas šaubas par piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību šā likuma vai noslēgtā valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līguma prasībām, Kultūras ministrija atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi.
(4) Kultūras ministrijai ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt no profesionālajām radošajām organizācijām datus un dokumentus par radošo savienību biedru radošo personu darbiem un izpildījumiem;
2) iepazīties ar dokumentiem, ko radošās personas ir iesniegušas atbalsta pasākumu saņemšanai;
3) pieprasīt dokumentus vai jebkuru citu informāciju, kas bijusi par pamatu šajā likumā vai valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai vai lēmumu pieņemšanai.
(4) Kultūras ministrija atsaka atbalsta pasākumu finansējuma piešķiršanu un ir tiesīga vienpusēji lauzt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu, ja profesionālā radošā organizācija nav izmantojusi iepriekšējo atbalsta pasākumu finansējumu paredzētajam mērķim, vai nav iesniegusi jebkuru no šā likuma izrietošo informāciju Kultūras ministrijas noteiktajā laikā.
(5) Finansējums, ko profesionālā radošā organizācija nav izmantojusi paredzētajam mērķim, jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.
(6) Profesionālā radošā organizācija, kurai pamatojoties uz šā panta ceturtajā daļā noteikto ir atteikta atbalsta pasākumu finansējuma piešķiršana un lauzts valsts pārvaldes deleģēšanas līgums, var pretendēt uz jauna pārvaldes deleģēšanas līguma noslēgšanu ne ātrāk kā vienu gadu pēc līguma laušanas.
Pārejas noteikumi
1. Profesionālās radošās organizācijas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma "Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām" 57.5 pantu, līdz 2017.gada 1.janvārim veic reģistrāciju Kultūras ministrijā.
2. Kultūras ministrija izslēdz no profesionālo radošo organizāciju reģistra tās profesionālās radošās organizācijas, kuras neatbilst šā likuma nosacījumiem.
3. Šā likuma 16., 17., 18., 19., 20. un 21.pants stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Likums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
