EN

Rihards Dubra

vārds:Rihards
uzvārds:Dubra
pseidonīms:Richard van Meerufer
profesija:komponists
radošā organizācija:Komponistu savienība(kopš 1990.gada)
darba vieta:Jūrmalas mūzikas viduskola
dzīvesvieta:Pils iela 7, Jūrmala, LV-2015
dzimšanas gads:1964
apbalvojumi:Lielā Mūzikas balva 2003
Mobilais:+371 9224097
e-pasts:
saites:www.lmic.lv
radošā biogrāfija
Komponistu savienība
Daiļrade, Curriculum Vitae

"Tīri filosofiski spriežot, kas tad ir mūzikas galvenais uzdevums? – Iedarboties uz cilvēku caur emocijām. Arvo Perts, Džons Taveners... Šie vīri raksta mūziku tīrā veidā, kas mani arī visvairāk saista – tīra mūzika, nevis mēģinājumi starp visādiem tehniskiem trikiem atrast, vai tiešām nebūs ne pilītes emociju. Tajā es jūtos atšķirīgs no dažiem jaunajiem. Tāpat kā katram ir ejams savs ceļš pie Dieva, tā arī katram komponistam droši vien ir ejams savs ceļš pie emocijām mūzikā, un caur to – arī pie Dieva."

Rihards Dubra


BIOGRĀFIJA

Rihards Dubra dzimis 1964. gada 28. februārī Rīgā. Mūziku mācījies vispirms Jūrmalā, pēc tam EDMS, kur viņa kompozīcijas pedagogi ir Jāzeps Lipšāns un Ģederts Ramans. 1989.gadā absolvējis LVK kompozīcijas klasi pie Ādolfa Skultes (fakultatīvi apguvis simfonisko diriģēšanu pie Aleksandra Viļumaņa), 1996. gadā – LMA maģistrantūru pie Jura Karlsona. Studiju laikā uzsācis pedagoga darbu Jūrmalas mūzikas skolā, kur strādā joprojām, ir harmonijas un kompozīcijas skolotājs. Otra darbības sfēra saistīta ar ērģelēm un liturģiju. R. Dubra bijis Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieks, kopš 1999. gada ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas kantors.

Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, domājot ne vien to intonatīvo, izklāsta u.tml. sfēru, bet pirmām kārtām filozofisko pusi. Tajā pat laikā līdzekļu sakausējums ir romantisks.

Komponista kora darbi un vokāli instrumentālie sacerējumi skan starptautiskos festivālos un ārvalstu koncertos. Angļu publika, kas dzirdējusi komponista garīgās kora dziesmas latīņu valodā, tās nosaukusi par latviešu motetēm.
Par skaņdarbu Te Deum XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2003.


PUBLIKĀCIJAS (metodikas izdevumi):

Solfedžo vingrinājumu krājums 1.–4.klasei. Rīga: ULMA, 1994, 47 lpp.

Solfedžo vingrinājumu krājums 5.–7.klasei. Turpat, 1994, 52 lpp.
kontaktforma
sūtītāja e-pasts
ziņa