Emīls Braunbergs

Esmu dzimis Tukumā, 1931. gada 6. augustā. Jau skolas gados man patika zīmēt. Pirmos vērtīgos padomus saņēmu no Tukuma māksliniekiem Leonīda Āriņa un Anša Artuma. Vidusskolā man klases audzinātājs bija mākslinieks Ernests Meļķis, kurš, redzot manus darbus, ieteica turpināt mācīties Mākslas akadēmijā, taču izvēlējos ārsta profesiju. 1957. gadā nobeidzu Rīgas Medicīnas institūtu un sāku strādāt par ķirurgu gan Preiļu rajonā, tad Jūrmalā un beidzot Rīgā, kur vadīju ķirurģisko nodaļu Rīgas 1. klīniskā ātrās palīdzības slimnīcā.
Brīvajā laikā turpināju gleznot, jo tā bija nepieciešamība pēc garīgas atslodzes. No 1968. gada sāku regulāri piedalīties profesionālo mākslinieku rīkotajās izstādēs. Kopš 1996. gada esmu iestājies Latvijas Mākslinieku savienībā.
Bijušas vairākas personālizstādes Rīgā, Tukumā, Jūrmalā, Paņevežos (Lietuvā), 1992. gadā Berlīnē un 2002. gadā Hernē, Hattingenā (Vācijā). Kopīgās grupu izstādēs mani darbi bijuši Somijā, Šveicē, Japānā, kā arī daudzās Latvijas pilsētās un skolās.
Darbi atrodas muzejos Latvijā, kā arī privātkolekcijās Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV.
Sākotnēji savos darbos biju reālists un tikai daudzu gadu laikā nonācu pie atziņas, ka gleznas patiesībā nav dabas patiesība, bet gan iekšēja piedzīvojuma atainojums. Tā nonācu līdz abstrakcijai, kur varu brīvi rīkoties ar krāsām, pakļaujot tās brīža emocijām, kas ir manu gleznu galvenais saturs.
Kopš 1991. gada esmu pensionārs.