Rakstnieku savienība
Pirmā nozīm. publikācija - dzej. «Dziesma mātei» laikr. «Padomju Jaunatne» 1945.18.XI (ps. Valdis Mētra). Izd. vairāk nekā 40 grām., gk. dzejoļu krājumi.
Pirmais krāj. «Lāstekas krīt» (1955);
citi nozīm. krāj. - «Viršu vainags» (1958),
«Skaņām piebērta pasaule» (1967),
«Vecie puikas» (1972),
«Deviņzirnis» (1976),
"Zilākalna ceriņi" (1980),
«Savi puikas» (1983),
"Pie blāzmas turies" (1986),
"Tenis Uzputenis" dzejoļi bērniem (1972),
"Stalti jāja karavīri" (1974).

Grām. «Ielu muzikanti» (1994) apkopota humor. un satīr. dzeja, fabulas.

Īpaša vieta R. daiļradē latv. strēlnieku tēmai.
Grām. «Strēlnieku zeme» (1982) un
«Raibā grāmata» (1998) veidotas kā dzejas un prozas, fotogr. un dokumentu mozaīkas,
«Daugavas sargi» (1998),
"No zobena saule lēca" (1999),

Luga dzejā "Dimantlāpsta" (1961).

Aprakstu grām. «Ceļš uz leģendu» (1971).
«Bērnības līčos ievas zied» (1973),
«Dzērvenes sniegā» (1974),
"Sudraba gredzens" (1977),
«Kur esi, mana Beverīna?» (1987)
Vidzemes teiku un leģendu krāj. «Sudraba zvans» (1995).
Pārdomas par lit. - grām. «Bronzas zirgs un Pegazs» (1982).
Izd. memuāru grām. «Kas to Rīgu dimdināja» (2000),
«Ozoli vēl Latvijā» (2001).
Izlases «Gaujas vītoli» (1978) un "Mēnesstars" (1988).
Vēsturiska apcere -"Valsts Rīgas tehnikums" (7 izdevumi - 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007).
Rom. "Dvēseļu kalējs" (2002).
"Juglas vitrāžas. Vidzemes priekšpilsētas grāmata" (2003, dzeja un publicistika).
"Ganuzēna piedzīvojumi Rīgā" (2008, memuāri).
"Čigānu grāmata. Čiriklora" (2008)

Rūja ir arī literārās versijas autors grāmatām "No Ipiķu ganuzēna līdz Strasbūras karognesējam" (2003, par Rīgas mēru un vicemēru Andri Ārgali),
"Sirdi ja pamatā liksi" (par Jāni Brodeli, 2000),
"Rīgas Kamerteātris - Rīgai, Latvijai".

Lugas "Mēs nešķirsimies nekad" un "Viemēr laipni" iestudētas televīzijā. 4 grāmatas izdotas krievu valodā (Rīgā, Maskavā), daudzi V.Rūjas dzejoļi komponēti.