EN

Valdis Kriķis

vārds:Valdis
uzvārds:Kriķis
pseidonīms:Valdis Rūja
profesija:Dzejnieks, aktieris, sabiedrisks darbinieks
radošā organizācija:Rakstnieku savienība(kopš 1956.gada)
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1928
apbalvojumi:Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1988), Toronto DV literārā prēmija, A.Fadejeva sudraba medaļa, Latviešu strēlnieku un Nac. teātra medaļas, NBS štāba bataljona Goda zīme, BSEBA Starptautiskā kultūras centra ordenis, Goda čigāna un Rūjienas novada Goda pilsoņa nosaukums (2012) u.c..
pers. tālrunis:+371 6 7520200
Mobilais:+371 29951015
e-pasts:
cv
Dailes teātris - aktieris (1947-1950);
Nacionālais teātris - direktors (1960-1963);
Nacionālā Opera - direktors (1963-1966);
"Karogs", radio, kultūras pils "Ziemeļblāzma", apgāds "Liesma" (vec.redaktors (1969-1988)).

Rūjienā, Rīgas ielā 40 pie tēva celtā nama atklāta informācijas plāksne : "šajā mājā 1928. gada 9. janvārī dzimis dzejnieks un aktieris Valdis Rūja."
radošā biogrāfija
Rakstnieku savienība
Pirmā nozīm. publikācija - dzej. «Dziesma mātei» laikr. «Padomju Jaunatne» 1945.18.XI (ps. Valdis Mētra). Izd. vairāk nekā 40 grām., gk. dzejoļu krājumi.
Pirmais krāj. «Lāstekas krīt» (1955);
citi nozīm. krāj. - «Viršu vainags» (1958),
«Rītdienas silueti» (1961),
«Mīlu, ienīstu» (1963),
«Skaņām piebērta pasaule» (1967),
«Vecie puikas» (1972),
«Deviņzirnis» (1976),
"Zilākalna ceriņi" (1980),
«Savi puikas» izlase (1983),
"Pie blāzmas turies" (1986),
"Tenis Uzputenis" dzejoļi bērniem (1972),
"Stalti jāja karavīri" (1974).

Grām. «Ielu muzikanti» (1994) apkopota humor. un satīr. dzeja, fabulas.

Īpaša vieta R. daiļradē latv. strēlnieku tēmai.
Grām. «Strēlnieku zeme» (1982) un
«Raibā grāmata» (1998) veidotas kā dzejas un prozas, fotogr. un dokumentu mozaīkas,
«Daugavas sargi» (1998),
"No zobena saule lēca" (1999),

Luga dzejā "Dimantlāpsta" (1961),
Konkursā godalgots sižets operai "Beverīnas dziedonis" (1963),
Sižets R. Grīnblata baletam "Rīga" (1965)


Aprakstu grām. «Ceļš uz leģendu» (1971).
«Bērnības līčos ievas zied» (1973),
«Dzērvenes sniegā» (1974),
"Sudraba gredzens" (1977),
"Varavīksne pār Mūsu", kopā ar Ēriku Hānbergu un Arnoldu Auziņu (1977),
«Kur esi, mana Beverīna?» (1987)
Vidzemes teiku un leģendu krāj. «Sudraba zvans» (1995).
Pārdomas par lit. - grām. «Bronzas zirgs un Pegazs» (1982).
Izd. memuāru grām. «Kas to Rīgu dimdināja» (2000),
«Ozoli vēl Latvijā» (2001).
Izlases «Gaujas vītoli» (1978) un "Mēnesstars" (1988).
Vēsturiska apcere -"Valsts Rīgas tehnikums" (7 izdevumi - 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007).
Rom. "Dvēseļu kalējs" (2002).
"Juglas vitrāžas. Vidzemes priekšpilsētas grāmata" (2003, dzeja un publicistika).
"Ganuzēna piedzīvojumi Rīgā" (2008, memuāri).
"Čigānu grāmata. Čiriklora" (2008)
Izlase divās daļā "Rūjienas mozaika" (2011), "Rīgas puikas tiltu taisa" (2012)

Sastādījis kopkrājumu "Šalko laimei, Dzintarjūra!"
Kopā ar Andri Vējānu sakārtojis "Latviešu dzejas antoloģiju" (2 daļās, Maskava, 1959)
Rūja ir arī literārās versijas autors grāmatām "No Ipiķu ganuzēna līdz Strasbūras karognesējam" (2003, par Rīgas mēru un vicemēru Andri Ārgali),
"Sirdi ja pamatā liksi" (par Jāni Brodeli, 2000),
"Rīgas Kamerteātris - Rīgai, Latvijai".

Lugas "Mēs nešķirsimies nekad" un "Viemēr laipni" iestudētas televīzijā. 4 grāmatas izdotas krievu valodā (Rīgā, Maskavā), daudzi V.Rūjas dzejoļi komponēti (M. Zariņš, A. Žilinskis, R. Karlsons u.c.).