EN

Knuts Skujenieks

vārds:Knuts
uzvārds:Skujenieks
profesija:Dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists
radošā organizācija:Rakstnieku savienība(kopš 1972.gada)
citi pienākumi:LZA goda loceklis (1992); Biedrība NORDEN LATVIJA (1999); Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001); Kārļa Universitātes Baltistinas pulciņš (Prāga, 1995); Lietuvas Rakstnieku savienības (2002); Salaspils Goda pilsonis.
dzīvesvieta:Rīgas raj.
dzimšanas gads:1936
apbalvojumi:1993. Jātvingu prēmija (Lietuva). 1994. Ivana Franko prēmija (Ukraina). 1995. Triju Zvaigžņu ordenis. 1998. Zviedru dzejnieka Tomasa Trānstremera balva dzejā. Saņēmis Latvijas, Norvēģijas (1998), Spānijas (1994), Lietuvas (2001) un Zviedrijas (2001) ordeņus. 2. šķiras Atzinības krusts (2008)
pers. tālrunis:+371 6 7980189
Mobilais:+371 26226668
e-pasts:
cv
Dzimis 1936. g. 5. septembrī Rīgā.
1937.-1950. audzis pie vecvecākiem Bauskas apr. Kurzemes pag. „Mūru” dzirnavās;
1942.-1948. mācījies Mūru pamatskolā;
1949. beidzis Taurkalnes 7 gadīgo skolu;
1949.-1950. mācījies Jaunjelgavas vidusskolā;
1951.-1954. mācījies un absolvējis Rīgas 2.vsk;
1954.-1956. studējis LVU Vēstures un filoloģijas fak.;
1956.-1961. studējis un absolvējis Maskavas Gorkaja Literatūras institūtu;
1962.-1969. politisku iemeslu dēļ arestēts, tiesāts un ieslodzīts (KPFSR, Mordvijas APSR);
1972. uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā;
1978. publicēta pirmā dzejoļu grāmata;
1989. uzņemts Latvijas P.E.N klubā;
1989. reabilitēts;
1989. Latvijas PSR Nopelniem bag. Kultūras darbinieks;
1989. Latvijas P.E.N. Rīgas nodaļas vadītājs;
1991.-2003. Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis;
1992. Latvijas P.E.N. Centra priekšsēdis, pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995.-1996.) turpina priekšsēža darbu līdz 2002. gadam;
Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.
radošā biogrāfija
Rakstnieku savienība
Raksti (iznākuši 7 sējumi)
Publikācijas antoloģijās:
Igauniski
Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183
Īslandiski
Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39 – 57
Norvēģiski
Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113
Dāniski
11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101
Zviedriski
Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184
Baltkrieviski
Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231
Itāliski
Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252
Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano.2004. p.p. 99-105
Franciski
La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47
Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119
Čehiski
Les duší.Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120
15x poezie lotyšsko
fra, Praha. 2006, p.p. 21-29

Vāciski:
Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227
Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123
Moldāviski (rumāniski)
Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148
Ukrainiski
Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235
Krieviski
Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65
Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52
Angliski
All Birds know this. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194

Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās.

Atsevišķas grāmatas

Zviedrija
Knuts Skujenieks. Ett frö i snön. Fripress. Legenda Stockholm. 1991.
Knuts Skujenieks. Bitter hand, bitter mun. Edda. Uppsala. 2003.

Horvātija
Knuts Skujenieks. Pesme Hrvatski P.E.N. Centar. Zagreb 2005

Ukraina
Knuts Skujenieks. Nasinņa v sņihu. Ukrainsjkij pisjmennik. Kiiv, 1994.

Lietuva
Knuts Skujenieks. Aš esu toli viešejęs. Es pabiju tālos ciemos. Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla. Vilnius. 2004.

Atdzejotās grāmatas (autori)

No ukraiņu: Lesja Ukrainka
No poļu: Stanislaw Jerzy Lec (aforismi)
Poļu tautasdziesmas
No serbu: Desanka Maksimović
No slovēņu: Oton Župančič
No maķedoniešu: Aco Šopov
No grieķu: Yannis Ritsos
Grieķu tautasdziesmas
No spāņu: Federico Garcia Lorca
Gabriela Mistral
Nicolas Guillèn
No zviedru: Carl Michael Bellman
Gustaf Fröding
No dāņu: Inger Christensen
No leišu: Sigitas Geda. Leišu tautasdziesmas
Tulkotas grāmats, ebreju anekdotes

Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas)

101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase).
Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes).
Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ... ) Go lightly over my heart, song ...) Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem.

Daži ievērojamākie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām:
William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters.
Benny Andersen (Dānija),
Tomas Tranströmer (Zviedrija)
Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija).
Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija)
César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija)
Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija)
Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c.

“Dziesmu Dziesma” – Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija.

Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c.