Valentīns Ozoliņš

Dzimis 1927. gada 1. septembrī, Ludzas apr. Pasienas pag.
Dzimis robežsarga ģimenē. 1955.g. beidz LVMA Grafikas nod., diplomdarbs – ogles zīm. Tehnikā A.Sakses romānam „Darba cilts” (vad. P.Ļubomudrovs). Izstādēs piedalās kopš 1958.g. Nozīmīgākās personālizstādes Rīgā (1977, 1979, 1981), Ogrē, Saldū, Apguldē (1977, 1978), Jelgavā, Jūrmalā (1978). MS biedrs kopš 1961. g. 1955-1968.g. strādā par māksliniec. redaktoru un redakcijas vadītāju LVI un izdevniecībā „Zvaigzne”. Ljas MF Estampu darbnīcas vada (1973-1976). Il. un veidojis mākslin. Apdari >1000 grāmatām, izkopdams reālistiski tieši poētiski ievirzītu tēlainās izteiksmes veidu sižet. Ilustrāciju risinājumā (Dž.Bokačo „Dekamerons”, 1958; J.Ezeriņa „Tornis”, 1959; V.Igo „Nožēlojamie”, 1960; A.Skujiņas „Dzeja”, 1960; L.Feihtvangera „Goija”, 1962; J.BAltuša „Noveles par mīlestību”, 1967; V.Folknera „Izlase”, 1979; M.Zālītes „Rīt varbūt”, 1979; V.Belševicas „Kamolā tinēja”, 1981). Izcils burtu zīmētājs, daudzkārt izmantojis zīmētos burtus kā grām. Apdares pamatelementu. Stājgrafikā sāk. Strād. Linogriezuma tehnikā (cikli „Pārdaugava”, 1957; „Ķīpsala”, 1959). Vēlāk pievērsies oforta tehnikai, nereti to papildinot ar akvatintu („Jāņa sēta’, 1972; cikls „Rīgas parki”, 1976; „Koncerts”, 1978; „Prelūdija”, 1978; „Pēc negaisa”, 1984; „Uzartā zeme”, 1985; „Koncerts”, 1994). Žanriskā ziņā noteicošais ir ainava, kurai raksturīgs tiešs un liriski interpretēts koptēls ar plašu noskaņu un asociāciju gammu, kā arī intelektuāli piesātinātas komp. Ar kultūrvēst. Ievirzi. Strād. Arī litogrāfijas tehnikā („Stafete”, 1975; „Dzīvības koks”, 1979). Darinājis māksliņ. Grāmatzīmes.