Antons Slišāns

Lit. jaunradei pievērsies Bulduros, kur S. vadījis tehnikuma audzēkņu lit. pulciņu un tā žurn. «Jaunība».
1972 piedalījies jauno aut. seminārā Laidzē.
Pirmās publikācijas Balvu raj. laikr. «Vaduguns» 1981 - trīs dzejoļi Šķilbēnu pag. izloksnē (27.VI), feļetons «Siena laika bēdas» (16.VII).
Dzejoļu kopa «Rūtoj, saulīt...» ievietota žurn. «Karogs» (1984, 10);
Dzejoļi public. arī Ludzas literātu apvienības kopkrāj. «Saule izkapts kātā» (1991).
Izd. dzejas grāmatas abās latv. val. rakstu tradīcijās: bērniem –
«Raibī panti» (1991),
«Lvugums sapneišam» (1992),
«Pār gadskārtu Jā-nīts nāca» (1993),
«Cik vējam krāsu?» (1994),
«Zvnomōs meikleites» (1995),
«Ziemneši» (1996),
«Rūtaļu gods» (1997),
«Rotaļa» (1998),
"Saulei par prieku" (1999),
«Nepareizais» (2000),
«Laiks» (2001),
"12" (2006).

pieaugušajiem - «Tāvaine muna» (1992),
«Lela ceļa maleņa» (1995),
«Šovu likteni izsōpūt» (1996),
«Ar myužeibu sasarunoj» (1997),
«Upītes ābeļdārzs» (1998),
"Salnas nenokosts zieds" (1998),
«Liktiņdorbs» (1999),
poēma «Olūta smielieja» (2000),
"Tītupats" (2007),
"Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums" (2003);
īs-feļetonu grām. «Šērve jeb kur tavi ideāli?» (1995),
ceļvedis «No Balviem uz Balkāniem» (1997).

S. bērnu dzeju raksturo sirsnība, laba bērnu psiholoģijas pazīšana. Tās ir sarunas par vienkāršām, bērniem labi pazīstamām lietām, parādībām, darbiem. Dzejā izmantotas vārdu spēles, joki, skaitāmpanti, buramvārdi.