Mākslinieku savienība
Mana dzīve bijusi saistīta ar mākslu jau kopš bērnības, kad iestājos
JRRMV. Pēc tās beigšanas studēju glezniecību Latvijas Mākslas Akadēmijā. Mani pedagogi bija E.Iltners, B.Bērziņš, K.Ubāns, I.Vecozols.
Mana radošā dzīve cieši saistīta ar dzīves vietu - Jūrmalas pilsētu, un Dagdas apkārtni Latgalē, kur pavadu vasaras. Kā Latvijas Mākslinieku savienības biedre esmu piedalījusies gandrīz visās LMS Jūrmalas nodaļas rīkotajās izstādēs.
80-to gadu beigās strādāju izdevniecībā „Zinātne” par grāmatu vāku noformētāju un ilustratori.Tā man bija lieliska iespēja pilnveidot grafikas tehniku. Zīmējumu vērtēju kā ļoti nozīmīgu tēlotājas mākslas disciplīnu.
Manā jaunrades biogrāfijā nozīmīgu vietu ieņem Laimdota Mūrnieka vadītā glezniecības studija, kurā aktīvi darbojos līdz 90–o gadu beigām. Ar studijā tapušajiem aktiem piedalījos republikas izstādēs.
Joprojām regulāri un aktīvi piedalos dažādās Jūrmalas mākslinieku kopizstādēs Latvijā un ārzemēs, plenēros un citos vietēja un starptautiska mēroga radošos projektos.
Kopš 1987.gada man ir regulāras personālizstādes vidēji divas reizes gadā.
Strādāju dažādos žanros. Ļoti daudz gleznoju ainavas, bieži pievēršos klusajai dabai, arī portretiem un aktiem.
Glezniecībā, manuprāt, iespējama bezgalīga attīsība un variācijas. Man ir raksturīgi aizrauties ar vienu tēmu, pētīt to un interpretēt visdažādākajos veidos. Tā esmu ilgi un daudz strādājusi pie mātes un bērna tēmas. Arī ainavu varu vispirms skatīt no putna lidojuma, un pakāpenski nonākt līdz detaļām – sākt gleznot pļavu „no iekšpuses”.
Nozīmīgu vietu manā daiļradē ieņem sievietes tēls – redzu viņu kā māti radītāju, pavarda sargātāju, mūzu – iedvesmotāju. Mani fascinē sievietes bezgaldaudzie izpausmes veidi – noslēpumaina pirmatnēja spēka un trausla maiguma sintēze. Sieviete manās gleznās nereti transformējas mītiskas meža laumas vai ūdens meitas veidolā, citkārt – eņģeļa sargātāja tēlā.
Mans neizsmeļamais iedvesmas avots ir Daba. Dzīvē, tāpat kā mākslā, esmu romantiķe un ideāliste. Kad gleznoju ainavu, jūtu dievišķo it visā – gan smilgas stiebrā ar sudraba tīmeklīti, gan leknā saulespuķē, kurā šūpojas kamene. Ziedu pilni dārzi pavasaros, saullēkts miglainā vasaras rītā, mēness atspulgs tumšā ezerā – visas šīs sajūtu variācijas cenšos notvert savos darbos. Es meklēju pasaulē harmoniju. Ja spēju to atrast un ielikt gleznā, tad esmu savu uzdevumu izpildījusi.