EN

Sergejs Žuravļovs

vārds:Sergejs
uzvārds:Žuravļovs
profesija:Dzejnieks, atdzejotājs; publicists, prozaiķis, kultūrologs
nozare:Dzeja, literatūrzināne, kultūras vēsture
radošā organizācija:Rakstnieku savienība(kopš 1994.gada)
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1954
apbalvojumi:Latvijas Puškina komisijas medaļa, Krievijas rakstniecības akadēmijas Puškina medaļa, Starptautiskā slāvu kultūras un rakstniecības fonda medaļa, Maskavas universitātes medaļa, Starptautiskās mūzikas darbinieku savienības medaļa, Rēzeknes J.Tiņanova muzeja medaļas (2), J.Arhipovas fonda Goda raksts, daudzu augstskolu Goda raksti u.c.
cv
Dzejnieks Sergejs Žuravļovs ir dzimis Rīga 1954. gada 12. jūlijā.

1971. gadā ir pabeidzis vidusskolu Bauskā, kā arī Bauskas sporta skolu (BJSS), iestājies LU Filoloģijas fakultātē. 1973. gadā piedalījās jauno literātu seminārā Latvijas Rakstnieku savienībā, tika publicētas pirmās dzejas republikas presē. Sāka sadarboties ar laikrakstu „Rīgas Balss" kā autors un ārštata tulkotājs. Bija piešķirta LU organizētā Starptautiskā dzejas konkursa balva, prēmijas par publikācijām universitātes laikrakstā un LU rektora Goda raksts par sabiedrisko darbu.

Pēc augstskolas absolvēšanas kopš 1976. gada strādāja Bauskas pilsētas vakara skolā, 80. gados ir bijis laikrakstu līdzstrādnieks, Preses nama žurnālu nodaļas galvenais korektors. Raksti, dzeja, tulkojumi tika publicēti žurnālos „Karogs", „Daugava", ”Literatūra un Māksla", republikas un rajonu presē.

Pirmā grāmata nāca klajā Bauskā 1989. gadā- aprakstu un dzejas krājums „Kur Mēmele satek ar Mūsu". Pēc tam tika izdotas dzejas grāmatas „Pie Livonijas pils drupām", „Rīga. Gotika un lietus", „Papardes zars, zalkšu vasara", „Gadsimta nogalē", „Oņegina sols Trigorskā" (1999.g.), „Ar Fjodoru Šaļapinu pa Volgu un Maskavu", „Nemirstības vainags" (2001.g.), „Ceļš uz Valaamu" (2002.g.). Laisti klajā arī dzejas krājumi „Latvijas dzejnieki Aleksandram Puškinam", „22 latviešu dzejnieki - Puškinam", „Vainags Šaļapinam" u.c. , vairāk kā 30 dzejas grāmatas, bet visumā pāri par 100 grāmatām.

Kopš 1988. g. rudens dzejnieks aktīvi darbojās kā Krievu kultūras centra „Uļej" priekšsēdētājs, organizēja literāri muzikālos pasākumus, tikšanās, lekcijas, literāru jubileju svinības un tautas svētkus. Izdevis grāmatas par krievu rakstniekiem Latvijā (I, II daļa), operdziedātājiem F.Šaļapinu, L.Sobinovu, D.Smirnovu, rakstu krājumus „Krievu dziedātāji Latvijā". Daudzi raksti tika publicēti kopkrājumos un žurnālos Maskavā, Pēterburgā, Ņižnijā Novgorodā, Kazaņā, Vjatkā, Prāgā u.c.

1999. gadā tika apbalvots ar Krievijas rakstniecības akadēmijas Puškina medaļu, Latvijas Puškina biedrības medaļu, 2001. gadā ar Maskavas universitātes medaļu un krūšu nozīmi, 2002. gadā ar I.Arhipovas fonda Goda rakstu un Starptautiskās mūzikas darbinieku savienības krūšu nozīmi, vēlāk ar Pēterburgas likumdošanas Sapulces, LR IunZ ministrijas, Starptautiskās Baltijas akadēmijas, I.Zavoloko vecticībnieku b-bas, Vjatkas universitātes u.c. Goda rakstiem. 2005. gadā tika piešķirtas Rēzeknes sabiedriskā J.Tiņanova muzeja medaļa un krūšu nozīme, 2007. gadā Starptautiskās mūzikas darbinieku savienības medaļa un Rēzeknes sabiedrības I.Asura medaļa. Ir saņēmis daudzus desmitus pateicības un atzinības vēstuļu no dažādām bibliotēkām, muzejiem un skolām.

Rakstnieks ir LRS biedrs kopš 1994. gada (ar LRS cieši sadarbojas kopš 1973.g., saņemot pieteikumus darbam arhīvos un specfondos, piedaloties jauno literātu semināros), Starptautiskās mūzikas darbinieku savienības biedrs, Starpreģionālā Šaļapina centra Valdes biedrs, Latvijas Šaļapina biedrības prezidents, Profesionālās radošās rakstnieku organizācijas ,,Dzimtene" („Rodina") un KKC „Uļej " priekšsēdētājs. 2002. un 2004. g. novembrī piedalījās Starptautiskās asociācijas „Krievu kultūra" zinātniskajās konferencēs Pēterburgā. 2005. gadā tika ievēlēts par Sanktpēterburgas Pētera zinātņu un mākslas akadēmijas pilntiesīgo biedru (akadēmiķi) un Rīgas domes deputātu.
radošā biogrāfija
Rakstnieku savienība
Pirmā grāmata nāca klajā Bauskā – “Kur Mēmele satek ar Mūsu (Bauskai – 380)” latviešu valodā;
Otrā grāmata – “Livonijas pils drupu pakājē” (divās valodās);
Dzejoļu krājums “Rīga. Gotika un lietus”, monogrāfija par krievu rakstniekiem Latvijā 13. – 19. gs. (ar Latvijas Grāmatu draugu palīdzību, 1990. g.); Krājums “Jeseņins unLatvija”,
“Pokrova kapi – Rīgas senatnes piemineklis”;
Grāmatas par operas dziedātājiem D. Smirnovu, L. Sobinovu, F. Šaļapinu u.c.;
Kopumā izdotas vairāk kā 50 grāmatas.