EN

Mendelis Bašs

vārds:Mendelis
uzvārds:Bašs
profesija:komponists, diriģents, pedagogs
nozare:Mūzikas pedagoģija, diriģēšana
radošā organizācija:Teātra darbinieku savienība(kopš 1964.gada)
darba vieta:pensionārs
citi pienākumi:Meistarklase kora diriģēšanā
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1919
miršanas gads:2012
apbalvojumi:- Komponists, diriģents, pedagogs, profesors Mendelis Bašs par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (1999.g. 29. oktobrī); - Latvijas Republikas ministrijas Atzinības raksts Mendelim Bašam – komponistam, diriģentam, pedagogam par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūrā sveicot dzīves 80 gadu jubilejā (1999. gada 13. aprīlī); - Latvijas Kultūras ministrijas Pateicība Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram Mendelim Bašam par ikgadēju pašaizliedzīgu pedagoģisko darbu un radošiem sasniegumiem Latvijas kora mākslā sveicot kordiriģentu nodaļas 50 gadu jubilejā (1994.g. 17. novembrī); - Latvijas PSR MP un Latvijas Republikas arodbiedrību padome ar 1989. gada 31. marta lēmumu Nr.91 apbalvo Mendeli Bašu ar goda rakstu par ieguldījumu Latviešu mūzikas mākslas attīstībā; - Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas goda raksts. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomiteja apbalvo Mendeli Bašu par ilggadēju raženu darbu un sakarā ar orķestra „Rīga” 15 darba gadiem (1987.g. 27. oktobrī); - Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas Kultūras pārvalde apbalvo ar Goda rakstu profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” diriģentu Mendeli Bašu par augstvērtīga mākslinieciskā līmeņa nodrošināšanu orķestra koncertos Maskavā Arodbiedrības Kolonnu zālē (1987.g. 18. maijā); - II Vissavienības tautas mākslas festivāls, veltīts Lielā oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai, Ventspils ziemas koncertu „Dziesmu kamanas ‘87” orgkomiteja izsaka pateicību Latvijas PSR nopelniem bagātajam skatuves māksliniekam Mendelim Bašam par atsaucību un nozīmīgu ieguldījumu 1987. gada „Dziesmu kamanu” koncertu sagatavošanā un sekmīgas norises nodrošināšanā Ventspilī, 1987. gada 27. februārī – 1. martā; - Atzinības raksts profesionālajam pūtēju orķestrim „Rīga” par atsaucību un radošo līdzdalību, sagatavojot Republikas mūzikas dienas Valmieras rajonā, veltītas Valmieras 700. gadadienai. Mākslinieciskais vadītājs LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks Gunārs Ordelovskis, diriģents LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks Mendelis Bašs, Valmierā, 1983.g. 27.-29. maijā; - E.Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras – izglītības darba zinātniski metodiskais centra Goda raksts profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” diriģentam, LSPR nopelniem bagātajam mākslas darbiniekam Mendelim Bašam par pašaizliedzīgu, aktīvu darbu instrumentālās mūzikas propogandēšanā un sakarā ar kolektīva 10 darbības gadu jubileju (1982. gada 2. novembrī); - LPSR AP Prezidijs ar 1967.g. 2. novembra dekrētu piešķīris Mendelim Bašam Latvijas PSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu; - LPSR AP Prezidija goda raksts, LPSR Ap prezidijs ar 1965.g. 17. jūlija dekrētu apbalvo Mendeli Bašu par panākumiem republikas tautas saimniecības, zinātnes, kultūras un mākslas attīstībā un sakarā ar Padomju varas atjaunošanas 25. gadadienu Latvijā ar Latvijas PSR AP Prezidija Goda rakstu; - Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts, Mendelis Bašs apbalvots par aktīvu darbību Latgales kultūras nedēļā (1958.g. 13. decembrī); - LPSR AP Prezidija Goda raksts, LPSR Ap Prezidijs ar 1956. gada 30. marta dekrētu apbalvo Mendeli Bašu par izciliem nopelniem latviešu mākslas un literatūras attīstībā un sakarā ar Latviešu mākslas un literatūras dekādi Maskavā ar Latvijas PSR AP Prezidija Goda rakstu.
pers. tālrunis:+371 6 7610048
cv
Dzimis 1919.g. 14. aprīlī, Rīgā.
Ģimenes stāvoklis: precējies – sieva diriģente Rasma Baša. Ir dēls – pianists Harijs Bašs.

Izglītība:
1937.g. – 1941.g. (jūlijs) students Latvijas Valsts konservatorijā Kompozīcijas fakultātē;
1941.g. – 1944.g. Represēts: cietums, getto, koncentrācijas nometne „Keiserwald” filiāle „Lenta”;
1944.g. – 1945.g. (maijs) kā ieslodzītais koncentrācijas nometnē Liepājā;
1945.g. – 1950.g. turpina mācības PSRS Valsts konservatorijā Kompozīcijas un Orķestra diriģēšanas klasē.

Diplomi un kvalifikācija:
1948.g. Latvijas PSR Valsts konservatorija, Kompozīcijas fakultāte – komponists;
1950.g. Latvijas PSR Valsts konservatorija, Orķestra diriģēšanas klase – orķestra diriģents.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
1965.g. docenta vietas izpildītājs;
1979.g. diriģēšanas katedras profesors;
1982.g. diriģēšanas katedras profesors;
1999.g. RPIVA emeritus profesors.

Nodarbošanās:
Ar 2006.g. 1. janvāri algotu darbu nestrādā;
1994.g. – 2000.g. Profesors Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā;
1975.g. – 1994.g. Diriģents profesionālā pūtēju orķestrī „Rīga”;
1962.g. – 1975.g. Galvenais diriģents Latvijas Rīgas operetes teātrī;
1959.g. – 1962.g. Galvenais diriģents Daugavpils muzikāli – dramatiskajā teātrī;
1951.g. – 1959.g. Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nams – mūzikas konsultants un redaktors;
1950.g. – 1996.g. Pedagogs, vēlāk docents un profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, operas un diriģēšanas fakultātē;
1947.g. – 1958.g. Pedagogs Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā.

Mācību literatūra:
Mācību līdzekļi (1);
Metodiskie raksti (9);
Sagatavotas akadēmisko kursu programmas (5).

Publikācijas:
Mācību grāmata „Diriģēšanas tehnikas pamati”;
(Izdevējs: Kultūras ministrijas metodiskais kabinets).

Pedagoģijas darbs:
Solfadžo, Harmonija, Polifonija, skaņdarbu analīze, kora diriģēšana, orķestra diriģēšana; Kursa darbu, Bakalaura darbu un Maģistra darbu analīze.

Manis vadīto diriģēšanas klasi ir beiguši aptuveni simts studentu, kā arī operas klasē vairāk kā četrdesmit studentu no kuriem par ievērojamākajiem ir uzskatāmi:
Diriģenti:
Imants Kokars, Terēze Broka, Staņislavs Broks, Aleksandrs Viļumanis, Māris Kupčs, Māra Marnhauza, Māris Martinsons, Vilis Kokemegi, Valts Pūce, Oļģerts Cintiņš, Kārlis Kraulis u.c.
Operas solisti:
Kārlis Zariņ``s, Jānis Zābers, Gurijs Antipovs, Austra Tauriņa , Laima Andersone-Silāre, Inese Galante, Samsons Izjumovs, Aleksandrs Poļakovs, Antra Bigača, Karmena Radovska u.c.
Maģistrantūra:
Egils Lipšāns, Edvīns Dziļums, Arvīds Platpers, Vita Timermane – Mora, Aira Birziņa, Pēteris Rudzītis, Sergejs Sergejevs u.c.

Meistarklašu vadīšana diriģentiem:
Daugavpils Pedagoģijas universitātē „Diriģēšanas pasniegšanas metodika”;
Liepājas pedagoģijas augstskolā „Lielo formu analīze un satura atklāsme kora dziesmu izpildījumā”;
Liepājas mūzikas koledža „Taktofigūru teorētiskie un praktiskie pamatprincipi”;
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā „Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Pētera Barisona un citu latviešu kora dziesmu analīze un interpretācija”.

Piedalīšanās žūrijās pūtēju orķestra skatēs:
Pūtēju orķestra salidojumā Alūksnē;
Pūtēju orķestra salidojumā Balvos;
Pūtēju orķestra salidojumā Ludzā;
Pūtēju orķestra salidojumā Ogrē u.c.

Piedalīšanās žūrijās koru konkursos un skatēs:
Republikas rajonu koru atlases skatēs izvirzīšanai Dziesmu svētku koncertiem Rīgā;
Republikas un vissavienības jauno kordiriģentu konkursos Rīgā, Viļņā, Tallinā, Klaipēdā.

Radošā mākslinieciskā darbība:
Latvijas Valsts Konservatorijas operas studijā:
Volfgangs Amadejs Mocarts „Figaro kāzas”, Nikolajs Rimskis-Korsakovs „Vera Šeloga”, Pēteris Čaikovskis „Jolanta”, Džuzepe Verdi „Traviata” 1959.g. un 1982.g., Rudžēro Leonkavallo „Pajaci” un fragmenti no dažādām ievērojamām operām.
Džuzepe Verdi „Traviata”, Džakomo Pučīnī „Čo – čo – san”, Z.N.Streļnikovs „Melnais amulets”.
Rīgas Operetes teātrī:
Uzvesti 5 mūzikli un vairāk kā 30 operetes:
Leonards Bernstains „Vestsaidas stāsts”, Kols Porters „Skūpsti mani, Kēt!”, Frederiks Lois „Mana skaistā lēdija”; Johans Štrauss „Sikspārnis”, „Vīnes valsis”, Žaks Ofenbahs „Zilbārdis”, „Koķetas sievietes”, Imre Kalmans „Silva”, „Mārica”, Pēdējais šardašs”, Ferencs Legārs „Jautrā atraitne”, „Čigānu mīla”, „Fraskita”, Konstantīns Listovs „Baltieša sirds”, Konstantīns Ševeljovs „Mežoņi”, Vano Muradeli „Meitene ar zilajām acīm”, Andrejs Petrovs „Pasmaidi Sveta”, Georgijs Sviridovs „Uguntiņas”, Tihins Hrenņikovs „Baltās naktis” (izrādei piešķirta II prēmija vissavienības konkursā par labāko izrādi), Gija Kančeli „Hanumas izdarības”, Ralfs Beneckis „Mana māsa un es”, Arvīds Žilinskis „Zilo ezeru zeme”, „Dzintarkrasta puiši”, „Dzintara marmora noslēpums”, Nikolajs Zolotonoss „Ak, muļķa sirds”, Ģederts Ramanis „Sālsmaize kartupeļu ielā”, Georgijs Miļutins „Sevestopoles valsis”, Jānis Kaijaks „Sen senos laikos”, Tovijs Livšics „Aplaupīšana pusnaktī”, Francis Šūberts „Serenāde”, Mendelis Bašs „Trīnes grēki”.
Diriģētie skaņdarbi ar pūtēju orķestri „Rīga”:
Johans Sebastians Bahs „Čakona”, Georgs Frīdrihs Hendelis „Pasakalja”, Antonio Vivaldi „Koncerts re minorā”, Ludvigs van Bēthovens – uvertīras: „Egmonts”, „Koriolans”, „Oberons”, „Eirianta”, „Ielūgums uz deju”, Hektors Berliozs ungāru maršs „Rakoči”, Ferencs Lists prelūdija „Mednieki”, Šarls Guno dejas (Valpurģu nakts) no operas „Fausts”, Johans Štrauss valsis „Brīnišķīgā, zilā Donava”, valsis „Vīnes meža stāsti”, valsis „Dzejnieka mīla”, „Perpetum mobile”, polkas, maršs no operetes „Čigānu barons”, uvertīra „Sikspārnis”, Džuazepe Verdi uvertīra operai „Nabuko”, Bendžamins Britens „Variācijas par Parsela tēmu”, Džuzepe Verdi-BAssi parafrāze no operas „Rigoleto” klarnetei ar orķestri, Fransis Pulenks sonāte flautai ar orķestri, Luis Burgo-Dukudrē pirmais konkursa solo fagotam ar orķestri, Ottorīno Respīgi – Romas pīnijas III, IV daļa; Jans Sibelius – Somija; Edvards Grīgs – simfoniskās dejas, norvēģu dejas, daļas no operas „Pērs Gints”; Modests Musorgskis – Nakts kailajā kalnā, Vecā pils, Varoņu vārti no cikla „Izstādes gleznas”; Aleksandrs Borodins – Polovciešu dejas no operas „Kņazs Igors”; Aleksandrsļadovs – Kikimora; Pēteris Čaikovskis „Slāvu maršs”, Simfoniskais darbs „1812.gads”, Itāliešu kapričo, Pušu valsis no baleta „Riekstkodis”; Nikolajs Mjaskovskis 19.simfonija; Dmitrijs Šostakovičs – simfoniskā poēma „Oktobris”, Svētku uvertīra, Tautas svētki no k/f „Ovods”; Sergejs Prokofjevs – maršs no operas „mīla uz trim apelsīniem”; Arams Hačaturjans – svīta no baleta „Gajanē”, svīta no baleta „Spartaks”; Jānis Ivanovs – 6. simfonija, poēma „Rāzna”, „Novella brevis”, „Svinīgā prelūdija”; Ādolfs Skulte „Svētku gājiens”, „Serenāde”; Andrejs Jurjāns „Jandals”; Gunārs Ordelovskis – koncerts trombonam ar orķestri, koncerts mežragam ar orķestri, koncerts trim trompetēm ar orķestri, Lauku kāzas; Mendelis Bašs – Pasaka mežragam ar orķestri; Romualds Jermaks – koncerts flautai, klarnetei, saksofonam, mežragam, trompetei, trombonam ar orķestri; Džordžs Geršvins – Amerikānis Parīzē – fragments, Uvertīra „Porpijs un Besa”, Rapsodija blūza stilā.

Nozīmīgākie diriģētie skaņdarbi ar pūtēju orķestri „Rīga”, vokālo solistu un koru piedalīšanos:
Šarls Guno – Maršs un koris no operas „Fausts”, Mefistofeļa ārija no operas „Fausts”; Rihards Vāgners – Viesu atnākšana un Pilgeru koris no operas „Tanheizers”; Džuzepe Verdi – Koris un II cēliena fināls no operas „Dons Karloss”, Koris no operas „Ernani”; Aleksandrs Borodins – Polovciešu dejas no operas „Kņazs Igors”; Žoržs Bizē – Habanēra un čigānietes dziesma no operas „Karmena”; Džoakīno Rosīni „Izabellas ārija no operas „Itāliete Alžīrijā”; Volfgangs Amadejs Mocarts – Figaro ārija no operas „Figaro kāzas”; Džakomo Meijerbers – Pāža kavatīne no operas „Hugenoti”; Johans Štrauss – Barenska kupleti no operas „Čigānu barons”, Adeles kupleti un Rozalindas ārija no operetes „Sikspārnis”; Džakomo Pučīnī „Čo-čo-sanas ārija no operas „Madam Buterfly”; Aleksandrs Dargomižskis – Dzirnavnieka ārija no operas „Nāra”; Arvīds Žilinskis – Annas ārija no operetes „Zilo ezeru zeme”.

Nozīmīgākie diriģētie sacerējumi dažādos koncertos:
Ludvigs van Bēthovens – Fantāzija korim, klavierēm un simfoniskajam orķestrim, 1.simfonija, 3.simfonija, uvertīra „Egmonts”, uvertīra „Koriolans”; Jozefs Haidns – koncerts trompetei, Si-bemol mažora simfonija, Re mažora simfonija; Volfgangs Amadejs Mocarts – Sol minora simfonija, Re minora simfonija, Mi-bemol mažora simfonija, uvertīras no operas „Figaro kāzas”, uvertīras no operas „Bēgšana no Seraļas”; Johannes Brāms – 4.simfonija, ungāru dejas Nr.5, Nr.6, Nr.8, Koncerts vijolei ar orķestri; Antonins Dvoržaks – 9.simfonija (no jaunās pasaules), slāvu dejas Nr.2, Nr.6., Nr.8; Roberts Šūberts – nepabeigtā simfonija; Cēzars Franks – re minora simfonija; Ferencs Lists – prelīdes, koncerts klavierēm ar orķestri Mi-bemol mažorā;
Edvards Grīgs – Koncerts klavierēm ar orķestri La minorā, Norvēģu dejas, Simfoniskās dejas, Pērs Gints (I, II svīta); Rihards Vāgners – uvertīra no operas „Loengrīns”, uvertīra no operas „Tanheizers”; šarls Guno – oratorija „Dzīve un nāve”; Džakomo Rosīni – uvertīra no operas „Seviļas bārddzinis”, variācijas klarnetei ar orķestri; Bedržiks Smetana – uvertīra no operas „Pārdotā līgava”; Žoržs Bizē „Arlēziete” (I,II svīta); Antonio Vivaldi – koncerts ērģelēm ar orķestri re minorā; Fredinands Davids – variācijas trombonam ar orķestri; Maks Bruks – koncerts vijolei ar orķestri; Pēteris Čaikovskis – kantāte „Maskava”, 5.simfonija, Itāliešu kapričo, „Frančeska de Rimini”, Slāvu Maršs, uvertīra „1812.gads”; Aleksandrs Borodins – 2.simfonija; Vasīlijs Kaļiņņkovs – 1.simfonija; Rimskis-Korsakovs – Pasaka, „Šeherezāde”; Aleksandrs Ļadovs „Kikimora”, „Burvju ezers”; Modests Musorgskis „Nakts kailajā kalnā”, „Izstādes gleznas”; Bendžamins Britens – variācijas par Perseka tēmu; Dmitrijs Šostakovičs – svētku uvertīra; Alfrēds Kalniņš – kantāte „Pastarā diena”; Jāzeps Mediņš „Latvju zeme”; Jānis Ivanovs -6.simfonija, 7. simfonija, „Varavīksne”; Mendelis Bašs – simfonija-balāde, poēma vijolei ar orķestri „Pasaka”, oratorija „Fašisma upuru piemiņai”.

Koncerti un izrādes ārzemēs:
Operas izrādes ar Daugavpils muzikāli-dramatisko teātra operas trupu ar izrādēm „Traviata” un „Cio-čio-san”, Viļņā, Kauņā, Rīgā;
Ar operetes teātra izrādēm „Sikspārnis”, „Mana skaistā lēdija”, „Šķelmīgās sievietes” u.c., ļeņingradā, Penzā, Čerņigovā, Ļvovā, Kremeņčukā, Dņepropetrovskā, u.c.;
Koncerti ar pūtēju orķestri „Rīga” Rostokā, Holandē, Brēmenē, Masakvā, Kirovā, Tallinā, Viļņā, Klaipēdā.

Ierakstu saraksts:
Nacionālā bibliotēkā:
F-1 „Jaunība” (G.Beiliņa un A.Krūkļa vārdi); 955 izpilda G.Antipovs (bass), Latvijas Radio Dziesmu ansamblis, diriģents R.Kalsons.
Latvijas Radio:
M.Baša sacerējumi:
„Ar katru dienu”, izpilda LPSR Radio vieglās mūzikas stīgu orķestra pavadījumā, diriģents E.Švarcs;
Oratorija „Fašiasma upuru piemiņai”, izpilda solisti: R.Frīnberga, A.Satikovs, tautas koris „Daile”, teicējs B.Tihovs, Radio un Televīzijas simfoniskais orķestris M.Baša vadībā;
„Ļeņinieši”, G.Beiliņa vārdi, izpilda G.Antipovs un Latvijas Radio dziesmu ansamblis R.Kalsona vadībā;
„Noktirne”, izpilda A.Klišāns (mežrags) un V.Zilberts (klavieres);
„Pasaka”, izpilda A.Klišāns (mežrags) un pūtēju orķestris „Rīga” M.Baša vadībā;
Poēma vijolei un klavierēm. Izpilda R.Lielmane (vijole) un Radio un Televīzijas simfoniskais orķestris M.Baša vadībā;
Simfonija – balāde. Izpilda: Radio un Televīzijas simfoniskais orķestris M.Baša vadībā;
Vokalīze „Sirds varoņus atceras”. Izpilda: LPSR Radio un Televīzijas T.Kalniņa koris I.Bērziņa vadībā;
„Sveicināta jūra”. Izpilda: G.Antipovs un Latvijas Radio dziesmu ansamblis R.Kalsona vadībā.

Latvijas Radio:
M.Baša diriģētie skaņdarbi ar pūtēju orķestri „Rīga:
G.Ordelovskis „Trešais semestris”;
H.Hanss „Karnevāls”;
P.Reins „Serenāde”;
A.Kalniņš „Mana dzimtene”;
A.Krūmiņš „Gājiena maršs”;
J.Porietis „Jautrs maršs”;
G.Ordelovskis „Tarantella 3 trompetēm ar orķestri”;
A.Krūmiņš „Joku maršs”;
T.Jans „Vakara dziesma”;
Ā.Skulte „Muzikālais moments”;
Ā.Skulte „Svētku gājiens”;
G.Ēriks „Mednieku maršs”;
Olsens (vārds nezināms) „Lotosa puķes”;
G.Ordelovskis „Sens valsis. Pavasara rīts Somijā”;
G.Ordelovskis „Koncerts mežragam ar orķestri”;
J.Štrauss „Radecka maršs”.

Komponēto darbu saraksts:
Simfoniskie darbi:
1940 Simfonija-balāde. Rokr.;
1955 Poēma vijolei un simfoniskajam orķestrim.Rokr.;
1959 Mūzika kino filmai „Ilze”. Rokr.;
1959 Mūzika dok. filmai „Latviešu glezniecība”. Rokr.;
1959 Mūzika dok. filmai „Novatori”. Rokr.;
1959 Mūzika dok. filmai „Vefa pirmrindnieks Bušs” Rokr.;
1959 Poēma vijolei un simfoniskajam orķestrim (klavierizvilkums). M:Padomju kompon.

Vokāli instrumentālie skaņdarbi:
1961 Oratorija „Fašisma upuru piemiņai”, G.Beiliņa v. Rokr.;
1973 „Trīnes grēki”, muzikāla komēdija (pēc R.Blaumaņa lugas, V.Pūces libr.). Rokr.

Skaņdarbi dažādiem instrumentiem:
1948 Stīgu kvartets. Rokr.
1953 Miniatūras klavierēm. Латвгосиздат;
1953 Miniatūras klavierēm. Госмузиздат;
1953 Skaņdarbi bērniem (klavierēm). Рига;
1955 6 prelūdijas klavierēm. Rīga, LVI, 1955
1956 Skaņdarbi čellam un klavierēm.
1957 Skaņdarbi vijolei un klavierēm. Латвгосиздат;
1957 Melodija vijolei un klavierēm. Rīga, LVI, 1957
1957 Pasaka mežragam un klavierēm. Rīga, LVI, 1957
1958 Miniatūras klavierēm. Латвгосиздат;
1960 Skaņdarbi vijolei un klavierēm. Латвгосиздат;
1960 Kancona vijolei. Л.:Сов. Комрозитор, 1960;
1962 Skaņdarbi bērniem (klavierēm). Рига;
1962 Pastaiga klavierēm. Rīga, 1962;
1964 Pārdomas klavierēm. Rīga, 1964;
1971 Skaņdarbi mežragam un klavierēm. М:Музыка;
1953 Noktirne mežragam. Rīga, skaņdarbi mežragam un klavierēm, 1953;
Latv.tautas dziesmu apd. „Pie niedrītes laivu sēju”. Rīga, skaņdarbi mežragam un klavierēm, 1953;
Latv.tautas dziesmu apd. „Teici, teici valodiņa”. Rīga, skaņdarbi mežragam un klavierēm, 1953;
Pastaiga akardeonam. Rīga, 1977;
Deja čellam. Rokr.;
Šūpuļdziesma čellam. Rokr.;
Noskaņa klavierēm. Rokr.

Skaņdarbi un aranžējumi pūtēju orķestrim:
Svinīgs maršs pūtēju orķestrim. Rīga, 1959.
Svinīga mūzika pūtēju orķestrim. Rokr.
„Pasaka” mežragam un pūtēju orķestrim. Л.Музыка.
M.Musorgskis „Nakts kailajā kalnā.
M.Musorgskis „Varoņu vārti”.
A.Borodins Polovciešu dejas no operas „Kņazs Igors”.
A.ļadovs „Kikimora”.
P.Čaikovskis, Ziedu valsis no baleta „Riekstkodis”.
K.M.Vēbers „Ielūgums uz deju”.
K.M.Vēbers „Oberons”.
K.M.Vēbers „Eirianta”.
H.Berliozs „Ungāru maršs” (Rakoči);
L.Bēthovens „Egmonds”.
Š.Guno, Dejas no operas „Fausts”.
Š.Guno, Maršs no operas „Fausts”.
A.Hačaturjans, Lezginaka no baleta „Gajanē”.
G.Jegiazarjans, Zvejnieku dejas no operas „Mīla uz trim apelsīniem”.
S.Prokofjevs, Maršs no operas „Sevans”.
L.Burgo-Dukudrē, Pirmais konkursa solo fagotam ar orķestri.
Ž.Bizē, Čigānietes dziesma no operas „Karmena”.
Dž.Meijerbers, Ievads IV. Cēlienam, pāža kavatīne no operas „Hugenoti”.
Dž.Pučīnu, Čo-čo-sanas ārija no operas „Madam Buterfly”.
R.Vāgners, Pilgeru koris no operas „Tanhaizers”.
K.Vilibalds Gluks, Solo flautai no operas „Orfejs”.
Armēņu tautasdziesma „Dzērves”.
J.Mediņa koncerts klarnetei I daļa.
O.Respīgi „Romas pīnijas”, III, IV daļa;
M.Rāvels „Bolero”;
K.Debisī „Fauna diendusa”;
Dž.Verdi, Violetas ārija no operas „Traviata”.

Sastādīts krājums „Latviešu komponistu skaņdarbi pūtēju orķestrim”, Rīga, 1987.

Kora dziesmas un tautas dziesmu apdares:
Krājumi:
1959 Jauktajam korim. Латвгосиздат;
1959 Korim a cappella. Латвгосиздат;
1965 Vīru korim. Rīga, Liesma.
„Mīļotais ciemats” jauktajam korim. Īles ciema kora jaunrade, Uz festivālu. Rīga, 1956.
Latgaliešu t.dz. Apdare „Es tev lyudzu broleliņi” Vīru ansamblim ar klavieru pavadījumu.
Dziesmas ansambļiem. Rīga, 1958.
„Jūra šalkotāja” vīru korim. (S.Kaldupes vārdi).
Dziesmas vīru korim. Rīga, 1970.
„Ceļmalas priede”, balāde jauktajam korim (Fr.Rokpeļņa vārdi). Rīga, LVI, 1958.
„Nezināmā kareivja kaps” jauktajam korim (A.Maltas v.). Rīga, LVI, 1959.
Latv.t.dz.apd. „Manim bija kumeliņš”. Rokr.
Ebreju t.dz.apd. „Es sev esmu skroderītis”. Rokr.

Solo dziesmas:
Valsis-vokalīze. Rīga, LVI, 1957.
„Jaunība” (G.Beiliņa, A.Krūkļa).
„Sveicināta jūra”.
„Ar katru dienu” balsij ar klavieru pavadījumu (G.Beiliņa v.) Latviešu padomju komponistu dziesmas. Rīga.
Dzeltenā upe. Ķīniešu partizānu dziesma. Melodiju autors Šu-Šin-Hai, pavadījuma M.Bašs. Rokr.