EN

Līvija Elsberga

vārds:Līvija
uzvārds:Elsberga
pseidonīms:Elsberga Solveiga
profesija:Tulkotāja
radošā organizācija:Rakstnieku savienība(kopš 1982.gada)
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1938
apbalvojumi:1986. gadā Zviedru Akadēmijas tulkotāju prēmija 1991.g. Zviedrijas Rakstnieku fonda prēmija 1991. gada janvāra Barikāžu dalībnieces Piemiņas zīme. 1998. gadā Norvēģijas Karalisko nopelnu ordenis 2001. gadā Zviedrijas Ziemeļu zvaigznes ordenis
radošā biogrāfija
Rakstnieku savienība
1. Bengts Dānielsons. Lielais risks. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Liesma, 1971. (Bengt Danielsson. Det stora vågspelet. Översättning).

2. Pērs Lāgerkvists. Punduris. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Romāns, Liesma, 1972., 201 lpp., 45 000 eks. (Pär Lagerkvist. Dvärgen. Översättning).

3. Skandināvijas tautu pasakas. S. Elsbergas pēcvārds un zviedru pasaku tulkojums. Rīga, Zinātne, 1972., 335 lpp., 65 000 eks. (Skandinaviska folksagor. Efterord och översättning av svenska folksagor).

4. Lorencs Larsons. Rāmā bura. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Stāsts.
Rīga, Liesma, 1973., 93 lpp. (Lorentz Larson. Segla sakta)

5.Tarjejs Vēsoss. Diženā rotaļa. Romāns.S. Elsbergas tulkojums no norvēģu valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1975., 247 lpp., 30 000 eks. (Tarjei Vesaas. Det store spelet. Efterord och översättning).

6. Pērs Lāgerkvists. Marianne. Saturā trīs romāni. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1977.,239 lpp., 30 000 eks. (Pär Lagerkvist. Mariamne. Gäst hos verkligheten. Ahasverus död. Efterord och översättning).

7. Jalmars Bergmanis. Klauns Jāks. Romāns. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1979., 254 lpp., 45 000 eks. (Hjalmar Bergman. Clownen Jac. Översättning).

8. Stīgs Malmbergs. Mopēds jeb stāsts par Kentu. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1980., 201 lpp., 30 000 eks. (Stig Malmberg. Mopeden. Historien om Kenta. Efterord och översättning)

9. Pērs Ulovs Enkvists. Magnetizētāja piektā ziema. S.Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1980., 273 lpp., 30 000 eks. (Per Olov Enquist. Magnetisörens femte vinter. Efterord och översättning).

10. Artūrs Lundkvists. Brīvā strēlnieka dzīve un nāve. Balāde prozā (S. Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds ). Rīga, Liesma, 1982., 301 lpp., 30 000 eks. (Artur Lundkvist. Snapphanens liv och död. Efterord och översättning).

11. Marija Grīpe. Elviss Karlsons. S. Elsbergas tulkojums no zviedru valodas.
Rīga, Liesma, 1982., 125 lpp., 50 000 eks. (Maria Gripe. Elvis Karlsson. Översättning).

12. Pērs Ulovs Sundmanis. Inženiera Andrē uzbraukšana gaisā. Romāns. S. Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Liesma, 1983., 348 lpp., 65 000 eks. (Per Olov Sundman. Ingenjör Andrees luftfärd).

13. Tu saplauksi ziedos. Dāņu mūsdienu dzeja. Atdzejotāji no dāņu valodas Solveiga Elsberga, Rute Lediņa un Harijs Skuja, no dāņu valodas parindeņiem -- Lija Brīdaka un Māris Čaklais. Rīga, Liesma, 1984., 348 lpp., 4000 eks.

14. Solveiga Elsberga. Raksts "Zviedru īpašvārdu atveide latviešu valodā" .Krājumā "Latviešu valodas kultūras jautājumi", 21. laidiens, 100. -115. lpp. Rīga, Avots. 1985.

15. Jans Lindblāds. "Džungļu grāmatas" pasaule. S. Elsbergas tulkojums no zviedru valodas un pēcvārds. Rīga, Zinātne, 1987., 218 lpp. 80 000 eks. (Jan Lindblad. Djungelbokens värld. Efterord och översättning).

16. Romāns par zelta sirdi. S. Elsbergas pēcvārds Martinsa Andersena Nekses romāna "Cilvēka bērns Dite" trešajam izdevumam. Rīga, Liesma, 1987. (Efterord).

17. Pelnrušķis un trollis. Norvēģu tautas pasaku izlase. S. Elsbergas priekšvārds. Sastādījusi un no norvēģu un jaunnorvēģu valodas tulkojusi S.Elsberga. . Rīga, Liesma, 1987., 205 lpp., 50 000 eks. (Norska folksagor. Urval, förord och översättning).

18. Solveiga Elsberga. Straume nes. Dzejoļu kopa. Žurnāls "Karogs". Rīga, 1988., 84.- 87 lpp.

(Dzejoļi publicēti arī citos periodiskos izdevumos un kopkrājumos).

19. Birgita Stēfensena. Aura un krāsas teorijā un praksē. S. Elsbergas tulkojums no dāņu valodas. Rīga, SIA Diskete.Fokuss, 1990., 166 lpp. (Birgit Stephensen, 1989)

20. Henriks Ibsens. Heda Gāblere. S. Elsbergas tulkojums no norvēģu valodas un pēcvārds. Rīga, Sprīdītis, 1993., 245 lpp, 5000 eks. (Henrik Ibsen. Hedda Gabler. Efterord och översättning).

21. Solveiga Elsberga un Rute Lediņa. Zviedru – latviešu vārdnīca. Rīga, Jāņa Sēta sadarbībā ar Norstedts, 1995. 383 lpp., 10 000 eks. (Svensk-lettisk ordbok).

22. Augusts Strindbergs. Jūlijas jaunkundze. Kreditori. Solveigas Elsbergas priekšvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 1995., 143 lpp., 1000 eks. (August Strindberg. Fröken Julie. Fordringsägare. Förord och översättning).

23. Augusts Strindbergs. Tēvs. Nāves deja. Solveigas Elsbergas priekšvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 1996., 225 lpp., 500 eks. (August Strindberg. Fadren. Dödsdansen. Förord och översättning).

24. Izbāzts suns. Mūsdienu zviedru lugas. Sastādījusi un no zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga. Rīga, Daugava, 1997., 394.lpp., 400 eks. (Moderna svenska pjäser: Staffan Göthe. En uppstoppad hund. Agneta Pleijel. Några sommarkvällar på jorden. Magnus Nillson. Knäckebröd med hovmästarsås. Eva Moberg. Prylar. Urval och översättning).

25. Augusts Strindbergs. Sapņu spēle. Spoku sonāte. Solveigas Elsbergas priekšvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 1997., 149 lpp., 500 eks. (August Strindberg. Ett drömspel. Spöksonaten. Förord och översättning).

26. Jans Eivinds Svans. Maija kārts, vēži un Lūcijas. Zviedru svētku paradumi. Solveigas Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Stokholma, Zviedru institūts, 1998., 49 lpp., 1000 eks. (Jan Eyvind Svan. Maijstång, kräftor och Lucia. Svenska fästseder. Översättning).

27. Augusts Strindbergs. Meistars Ulofs. Ēriks Četrpadsmitais.
Solveigas Elsbergas priekšvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 1999. 247 lpp., 500 eks. (August Strindberg. Mästar Olof. Erik XIV. Förord och översättning).

28. Tomass Transtremers. Atmiņas mani redz. Sastādītāja Solveiga Elsberga.
Atdzejotāji Vizma Belševica, Solveiga Elsberga, Uldlis Bērziņš, Zigurds Elsbergs, Andrejs Irbe, Juris Kronbergs, Knuts Skujenieks. Rīga, Jumava, 1999., 328 lpp. (Tomas Tranströmer. Minnena ser mig. Dikter.Urval - Solveiga Elsberga, översättare - Vizma Belševica, Solveiga Elsberga, Uldis Bērziņš, Zigurds Elsbergs, Andrejs Irbe, Juris Kronbergs, Knuts Skujenieks).

29. Torgnijs Lindgrens. Gaisma. Solveigas Elsbergas pēcvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 2000. sept, 256 lpp. (Torgny Lindgren. Ljuset. Efterord och översättning).

30. Pers Lindstrems. Zviedrija un Latvija. Solveigas Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Stokholma, Zviedru Institūts. 2000. (Per Lindström. Sverige och Lettland. Översättning)

31. Solveiga Elsberga. Raksts "Den tredje vågen i Lettland" [Artikel].34.-37. lpp. Grāmatā “Ja, må han leva!” 22 kvinnor om August Strindberg. Stokholma, Carlssons, 2001.

32. Marianne Fredriksone. Anna, Hanna un Johanna. Solveigas Elsbergas pēcvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2001. okt., 375 lpp. . (Marianne Fredriksson. Anna, Hanna och Johanna. Efterord och översättning).

33. Ulfs Starks. Aušas un nirlas. Solveigas Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 2002. maijā 123 lpp. (Ulf Stark. Dårfinkar och dönickar. Översättning).

34. Pērs Ulovs Enkvists. Galma ārsta apmeklējums. Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Atena, 2002. jūlijā 300 lpp. ((Per Olov Enquist. Livläkarens besök. Översättning).

35. Jorans Tunstrems. Ziemsvētku oratorija. Solveigas Elsbergas pēcvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Daugava, 2002. dec., 416 lpp. (Jöran Tunström. Juloratoriet. Efterord och översättning).

36. Zviedrijas vēsture. Solveigas Elsbergas tulkojums no zviedru valodas. Stokholma, Zviedru institūta izdevums, 2003. 200 lpp. (Lars O. Lagerqvist. Svensk hisoria)

37. Kšells Vesto. Nedienas, kam Gaura vārdā. Solveigas Elsbergas pēcvārds un tulkojums no zviedru valodas. Rīga, Janis Roze, 2004. dec., 381 lpp.(Kjell Westö. Vådan av att vara Skrake)

38. Larss Sobijs Kristensens. Pusbrālis. Elsbergas pēcvārds un tulkojums no norvēģu valodas. Rīga, Zvaigzne, 2005. 710 lpp. (Lars Saabye Christensen. Halvbroren. Efterord och översättning)