EN

Ludvigs Kārkliņš

vārds:Ludvigs
uzvārds:Kārkliņš
profesija:muzikologs
nozare:simfoniskā mūzika
radošā organizācija:Komponistu savienība(kopš 1962.gada)
darba vieta:JVLMA mūzikas teorijas katedra, vadošais pētnieks
dzīvesvieta:Rīga, Ģertrūdes iela 110-16, LV-1009
dzimšanas gads:1928
apbalvojumi:1985. Jāņa Ivanova prēmija par komponista daiļrades izpēti. 1988. LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. 1994. Latvijas Kultūras ministrijas pateicība par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas zinātnē un pedagoģijā. 1995. Latvijas Kultūras ministrijas prēmija par grāmatu Harmonija. 2002. Triju Zvaigžņu ordenis. 2003. Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts.
pers. tālrunis:+371 6 7288868
cv
Dzimis Kuldīgas rajonā, Ēdoles pagasta Plēpju mājās 1928. gada 19. augustā.

Izglītība un zinātniskie grādi:
1992.g, - nostrificēts par LR habilitēto mākslas doktoru;
1982.g. – mākslas zinātņu doktora disertācija „Jāņa Ivanova simfonisms un latviešu simfoniskā mūzika” (aizstāvēta P.Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā).
1968.g. – mākslas zinātņu kandidāta disertācija „N.Mjaskovska mūzikas skaņkārtiski harmoniskā izveide” (aizstāvēta N.Rimska-Korsakova Pēterburgas Valsts konservatorija).
1961.-1965.g. – Krievijas Mūzikas akadēmija (aspirantūra).
1956.-1961.g. – Krievijas Mūzikas akadēmija muzikoloģijas specialitātē (augstākā izglītība).
1947.-1951.g. – Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kompozīcijas teorijas nodaļa (vidējā muzikālā izglītība).
1941.-1947.g. – Kuldīgas vidusskola (vidējā vispārējā izglītība).

Akadēmiskie nosaukumi: vadošais pētnieks J.Vītola LMA Zinātniski pētnieciskā darba nodaļā (2003.); profesors mūzikas teorijas katedrā (1983.); docents mūzikas teorijas katedrā (1970.).

Pedagoģiskā darba pieredze: pedagogs Ventspils, J.Mediņa un E.Dārziņa mūzikas vidusskolās (1951.-1967.); J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas vadītājs (1961.-1963.); Mūzikas teorijas katedras vadītājs (1963.-1980.); zinātniskā darba prorektors (1980.-1990.), Zinātniskā un radošā darba prorektors (1990.- 1994.); Mūzikas pētnieciskā darba nodaļas vadošais pētnieks (1994.-2003.).

Sabiedriskais darbs:
Latvijas Komponistu savienības biedrs no 1962. g. LKS valdes loceklis (1968.-1992.), priekšsēdētāja vietnieks (1978.-1984.), sekretārs (1984.-1992.).

LMA padomes loceklis (1963.-1994.).
Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas Habilitācijas un promocijas padomes priekšsēdētājs no 1991. gada.
radošā biogrāfija
Komponistu savienība
Galvenie zinātniskie un metodiskie darbi –
Grāmatas:
Mūzikas ābece. – Rīga, 1959.-293 lpp;
Mūzikas teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. – Rīga, 1956.- 146 lpp;
N.Mjaskovska harmonija. – Maskava, 1971.- 152 lpp;
Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīgā, 1973. – 326 lpp;
Mūzikas teorētiskās analīzes hrestomātija elementārteorijas kursam. Rīga, 1974. – 155 lpp;
Jāņa Ivanova simfonisms. Rīga, 1978. – 200 lpp;
Skaņdarbu analīze. (Sastādītājs, redaktors, autors). – Rīga, 1978. – 206 lpp;
Latviešu simfoniskā mūzika. – Ļeņingrada,1981. – 110 lpp;
Jānis Ivanovs, Simfoniskā stila vērojumi. – Ļeņingrada, 1986. – 103 lpp;
Mūzikas leksiskons. – Rīga, 1990. – 336 lpp;
Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga, 1990. – 466 lpp;
Harmonija. Rīga, 1993. – 342 lpp;
Harmonija. Pamatkurss. – Rīga, 1997. – 224 lpp;
Mūzikas teorijas pamati. Rīga, 1998 – 267 lpp;
Ieskats 20. gadsimta mūzikas kompozīcijā. Rokraksts. 2001. 187 lpp;
Sempre avanti I Mūzikas valoda un stils. Pieņemts izdošanai Musica Baltica.
Sempre avanti II Mūzikas formveide. Pieņemts izdošanai Musica Baltica.
Mūzikas leksikons. 2. papildināts un precizēts laidiens. Rīga – RaKa, 2004;
Brošūras: Simfoniskās mūzikas koncertdzīve Latvijā. (rotoprints) –Rīga, 1982. – 54 lpp;
Simfonijas žanra attīstība latviešu mūzikā. (rotoprints) – Rīga, 1983. – 42.lpp;
Ievads mūzikas kompozīcijā. 65.lpp. Pieņemts izdevniecībā RaKa.
A.Šturma simfoniskā mūzika. Pieņemts izdošanai Zinātnes Vēstnesī.