Māra Zālīte

Pirmā nozīm. publikācija - dzejolis «Balādīte» žurn. «Karogs» 1972 (1. nr.).
Dzejoļu krāj.:«Vakar zaļajā zālē» (1977),
«Rīt varbūt» (1979),
«Debesis, debesis» (1988),
«Apkārtne» (1997).
Dzejoļu krāj. bērniem «Deviņpuikuspēks» (1985),
izlases skolu vajadzībām «Vai tu vēl turies?» (1993),
«Dzejas izlase» (1997).
Grām. «Divas dramatiskas poēmas» (1987) un
«Sauciet to par teātri» (2001)

Zālītes runas un raksti izdoti krāj. «Brīvības tēla pakājē» (Sidnejā 1990) un
«Kas ticībā sēts» (1997).

Komponētā dzeja apkopota krāj. «Dziedināšana» (1996).

80. gados Z. pievērsās dramaturģijai:
«Pilna Māras istabiņa» (per. un t-rī 1983, grām. 1987),
«Tiesa» (per. 1984, t-rī 1985, grām. 1987),
«Dzīvais ūdens» (per. 1987, t-rī 1988, grām. 2001).

Sar. libretu Z. Liepiņa rokoperai «Lāčplēsis» (t-rī 1988, grām. 1991).

Sadarbība ar t-ri Z. īpaši auglīga ir kopš 90. gadiem. Sarakstīti vairāki mūzikli un rokoperas: kopā ar komp. R. Paulu - «Meža gulbji» (pēc H. K. Andersena pasakas motīviem, t-rī 1993, grām. 1995),
ar J. Lūsēnu - «Kaupēn, mans mīļais!» (t-rī 1998),
«Indriķa hronika» (t-rī 1999, abi grām. 2000),
«Putnu opera», «Neglītais pīlēns» (abi t-rī 2000),
«Sfinksa» (t-rī 2001),
ar U. Marhileviču - «Tobāgo!» (t-rī 2001, per. 2002).
J. V. Gētes darba «Fausts» motīviem veidota kamerspēle «Margarēta» (grām. un t-rī 2001),