Šogad aprit 35 gadi kopš Radošo savienību plēnuma 1988. gadā. Toreiz 1988. gada 1. un 2. jūnijā Latvijas radošā inteliģence sarīkoja sanāksmi “Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos”.

Pirmo reizi atklāti tika apspriestas latviešu tautas 20.gs. vēstures problēmas, tautas dramatiskais stāvoklis ekonomikas, politikas, demogrāfijas un kultūras jomā. Mavriks Vulfsons nolasīja Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus, atklāti paziņojot, ka Latvija ir okupēta. Rezultātā pieņemtā rezolūcija iezīmēja ceļu uz demokratizācijas procesu Latvijā un kļuva par Latvijas Tautas frontes dibināšanas ierosinātāju.

Šodien Latvijas Radošo savienību padome (RSP), kas apvieno 12 radošās savienības un vairāk nekā 3000 fizisko biedru, turpina būt aktīvs dalībnieks Latvijas kultūras politikā, iesaistoties gan stratēģisku jautājumu risināšanā, gan pārstāvot radošo cilvēku intereses valsts politikas veidošanas procesā. RSP mērķus un darbību nosaka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga, un tās galvenais uzdevums ir saglabāt un attīstīt latviešu valodu un Latvijas kultūru, kas veido Latvijas nacionālās identitātes pamatu.

RSP uzdevums ir veicināt kultūras pieejamību Latvijā, veidojot kulturālu dzīves vidi un sociāli ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību, kā arī aizstāvēt un pārstāvēt mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades profesionāļu sociālās, juridiskās un ekonomiskās tiesības un veicināt kultūras jaunrades procesiem labvēlīgu Latvijas valsts kultūrpolitikas attīstību. Pārstāvot kultūras darbinieku intereses, RSP sadarbojas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, tiekas ar Saeimas frakcijām, komisijām un deputātiem. RSP aktīvi darbojas Nacionālajā kultūras padomē, Kultūras aliansē, VKKF padomē, UNESCO Latvijas nacionālajā komisijā, Autortiesību likuma darba grupā, NVO un Rīgas domes memoranda izpildes padomē, un citās ekspertu padomēs un komisijās.

Šogad Eiropas Komisijas darba grupas nāca klajā ar ziņojumu par kopīgo situāciju Eiropā par mākslinieku un radošo personu nodarbinātību un statusu. Lai aktualizētu šo jautājumu arī Latvijā, Radošo savienību padome sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas šī gada 21. oktobrī 10.00 – 14.30 Latvijas Arhitektu savienības telpās (Torņa iela 11, Rīga) organizē konferenci “Mākslinieku un radošo personu nodarbinātība un statuss”, kas paredz kopīgu diskusiju par Eiropas komisijas ziņojuma rezultātiem un aktuālo situāciju katrā valstī, kā arī darbnīcu, lai rastu priekšlikumus esošās sistēmas nepilnību novēršanai.

2020./2021. gada Covid pandēmija saasināja jautājums par kultūras un radošo profesionāļu statusu un nodarbinātību ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, kur kultūras sektoram ir ļoti nozīmīgs ekonomiskais faktors, veidojot 4,4% no visa ES kopprodukta un nodarbinot 7,6 miljonus cilvēku. Pandēmijas laikā mūzikas un skatuves mākslas nozares zaudēja 75% un 90% ienākumu, savukārt kopā kultūras un radošās nozare kopumā zaudēja vairāk nekā 30% savu ienākumu. Šie notikumi, kā arī nevienlīdzīgie nosacījumi dalībvalstu starpā, rosināja Eiropas Parlamentu pieņemt ziņojumu, kurā tas aicināja Eiropas Komisiju ieviest īpašu “Eiropas mākslinieka statusu”, paredzot visām ES valstīm kopīgus darba nosacījumus un standartus. Covid pandēmija arī Latvijā atklāja radošo personu un mākslinieku nodarbinātības vājās puses, līdzīgi tikai izgaismota arī radošo personu situācija Lietuvā un Igaunijā. Kamēr Latvijā tika veiktas vairākas izmaiņas likumdošanā, ar mērķi nākotnē uzlabot radošo personu situāciju, Igaunijā tika veikts pētījums par pašnodarbināto mākslinieku situāciju.

Konferencē uzstāsies Marija Kristīna Somre (Maria-Kristiina Somre, EE), Rusne Kregždaite (Rusnė Kregždaitė, LT), Haralds Matulis (LV) par radošo personu situāciju 3 Baltijas valstīs un Ieva Zemīte ar ziņojumu no Eiropas komisijas darba grupas par radošo personu situāciju Eiropā kopumā.  Ieva Zemīte, ieguvusi doktora grādu ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē, ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore. Marija Kristīna Somre (Maria-Kristiina Soomre) ir mākslas pētniece un Igaunijas Kultūras ministrijas padomniece vizuālās mākslas jautājumos. Savu doktora disertāciju Igaunijas Mākslas akadēmijā viņa rakstījusi par Padomju laika izstāžu praksi. Rusne Kregždaite (Rusnė Kregždaitė) ir ekonomikas zinātņu doktore, kas pēta un pasniedz radošās ekonomikas kursus Viļņas universitātē. Viņa ir publicējusi vairākus pētījumus par kultūras un radošo nozaru ietekmi uz ekonomiku. Rusnes Kregždaites vadībā 2021. gadā ir īstenots pētījums “Mākslinieku sociālekonomiskās un radošās situācijas izvērtējums Lietuvā”. Haralds Matulis ir latviešu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Studējis filozofiju un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē, kino Dānijā un digitālās humanitārās zinātnes Helsinku universitātē. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs. Viņa virsvadībā īstenots pētījums par kultūras periodikas finansēšanu Latvijā (2015), veikts darbs pie Radošo personu likuma un atbalsta programmas izstrādes un pieņemšanas (2018), kā arī iniciēta Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju programmas izveide (2019).

Dalībai konferencē var pieteikties līdz šī gada 17. oktobrim https://ej.uz/rsp_konference .

Konference “Mākslinieku un radošo personu nodarbinātība un statuss”ir daļa no projekta ”Atbalsts Latvijas Radošo savienību padomes darbībai", ko Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) īsteno no Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem. Projekta mērķis ir sniegt atbalstu kultūras nevalstiskās organizācijas biedrības "Latvijas Radošo savienību padome" starptautiskajai sadarbībai, ko negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija – šī projekta ietvaros veicinot informācijas apriti ar citām valstīm par tur īstenoto politiku radošo personu sociālo un ekonomisko interešu un tiesību aizstāvībā, tādā veidā sekmējot labās prakses pārnešanu arī uz Latviju.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Arhitektu savienība.

Starptautiska konference “Mākslinieku un radošo personu nodarbinātība un statuss”

2023. gada 21. oktobris

Norises vieta: Latvijas Arhitektu savienība, Torņa iela 11, Rīga

Moderators: Edgars Raginskis, darba valoda: angļu.

10.00 – 11.00 Mākslinieku, kultūras un radošo profesionāļu statuss un nodarbinātība Eiropā. Ziņo: Ieva Zemīte, Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece, Latvijas pārstāve darba grupā.

Pašnodarbinātu mākslinieku situācija Igaunijā. Ziņo Igaunijas Kultūras ministrijas pārstāve: Maria Kristiina Soomre.

Pašnodarbinātu mākslinieku situācija Lietuvā. Ziņo Rusne Kregždaite, PhD, kultūrekonomikas pētniece, pētījuma “Mākslinieku sociālā un radošā statusa izvērtējums Lietuvā” vadošā pētniece.

Pašnodarbinātu mākslinieku situācija Latvijā. Ziņo Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

11.00 – 11.15 kafijas pauze

11.15 – 13.15 Dizaina darbnīca priekšlikumu situācijas uzlabošanai izstrādei. Vada Kārlis Jonāss, inovāciju konsultants un dizaina domāšanas koučs.

13.15 – 13.30 kafijas pauze

13.30 – 14.30 Diskusijas noslēgums, darbnīcas kopsavilkums, secinājumi.