Saeima 22. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumu. Jaunajā likumā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, ar jaunu likumu plānots noteikt radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.

Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā atsaucies 21 pieteicējs. Pretendenti šogad pārstāv šādas kultūras nozares - vizuālo mākslu, dizainu, deju, kino, teātri, kultūras mantojumu, mūziku, literatūru un grāmatniecību.

Likums, kas paredzētu savā profesijā strādājošam radošam cilvēkam piešķirt radošas personas statusu nepiedodami daudzu gadu garumā bijis iestrēdzis varas iestāžu gaiteņos un kabinetos. Kopš 90-to gadu vidus profesionālās radošās organizācijas ir aicinājušas Kultūras ministriju strādāt pie likumprojekta, ir rakstītas redakcijas, uzklausītas citas ministrijas, saskaņoti viedokļi, un jautājums par radošo personu statusu ticis iekļauts vairāku valdību deklarācijās. Situāciju īpaši neuzlaboja pat tas, ka šādi likumi jau pieņemti mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā (2005.gadā) un Lietuvā (2011.gadā).

LR Ministru kabineta (MK) 3. oktobra sēdē tika skatīts Likumprojekts "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”. Kabinets lēma atbalstīt iesniegto likumprojektu un Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2017. gada 22. septembrī notika Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēde. Komitejā ir pārstāvēti visu triju Baltijas valstu parlamentu deputāti, un tās sanāksmes notiek vienu reizi gadā katrā no trim Baltijas valstīm. Šīs tikšanās tēma bija visu triju valstu kultūrkapitāla fondu darbība un valstu atbalsts kultūrai Baltijas valstīs. Baltijas valstu politiķi uzklausīja katras valsts pieredzi, kā tiek finansēta kultūra gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan arī kā darbojas Ziemeļu kultūras fonds ziemeļvalstīs. 

Saeima 28.jūlijā pieņēma likumus nodokļu politikas reformas īstenošanai. Ar to, kādas izmaiņas gaidāmas no nākamā gada 1.janvāra, piedāvājam iepazīties infografikā.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu. Reforma paredz, ka obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no 2018.gada būs jāveic arī no autoratlīdzības.

Vēlamies Jūs informēt par gala rezultātu saistībā ar ziedojumu regulējumu, kas nodokļu politikas reformas ietvaros  bija pakļauts ievērojamiem ierobežojumiem, kas nozīmētu strauju ziedojumu apjomu kritumu un no tā izrietošās sekas daudzām NVO. 

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu. Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka “nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas